Nekad neesmu ievērojusi nekādas speciālas diētas un neticu to visspēcībai. Esmu iemācījusies sajust, ko mans organisms vēlas un ko nē attiecīgā brīdī, priekšroku dodot tam kas audzis tepat Latvijā vai vēl labāk – pašas audzēts, vākts un gatavots, tādēļ piekrītu turpmāk paustajam viedoklim.
Veselīga uztura kontekstā iedomājos, ka katram cilvēkam ir individuālas vajadzības un vēlmes pēc noteiktiem produktiem, atkarībā no kopējā stāvokļa - attiecīgi, lai atrastu sev piemērotāko uzturu, jāieklausās savās sajūtās, vēlmēs. Kas vienam nāk veselībai par labu, kādam citam var būt kaitējošs. Citreiz izteikti gribās kādu augli vai dārzeni, tas nozīmē, ka organismam viņu vajag - vai nu uzturvērtības ziņā vai enerģētiski. Kādā diskusijā bija minēts par ķiplokiem - visiem zināms, ka tiem ir laba ietekme uz veselību, bet ir cilvēki, kuri pēc sajūtām vairs nespēj tos lietot. Nav būtībā strikti nekur noteikts un garantēts, kā katrs produkts iedarbojas, bet lai to noskaidrotu, ir jāvēro sevi, un tad jau ēdienu var sākt lietot atbilstoši tā nozīmei - ne tikai fiziskā ķermeņa uzturēšanai, bet arī kā instrumentu sevis garīgai iepazīšanai. Pie šī var arī piebilst par uzturu, kas atstāj mazāk labu efektu uz organismu - man šķiet, ar to arī darbojas princips - ko izstaro, to saņem. Kādi mēs esam, tāds ēdiens uz mums atsaucas, jo tāpat, kā sajūtas ved uz vajadzīgo ēdienu, ķermenis var sajust vēlmi pēc produktiem, kas neveicina vieglumu un attīrīšanos, jo pievelk uz sevi baiļu, ego vibrācijas, un ēdiens var atsaukties tāds, kas mierina ego, mierina vai veicina bailes, satraukumu, rada mierinājumu - kā rezultātā cilvēkam ir grūtāk atrisināt savas iekšējās problēmas, jo pārtika tās nostiprina.
Viela pārdomām...
