Līgas Blauas grāmatas allaž veidotas pirmās personas vēstījumā. Tāds ir viņas veikums gan par Viju Artmani un Džemmu Skulmi, gan Jāni Paukštello un Maiju Tabaku. Šis gadījums ir atšķirīgs. Stāsta Līga Blaua: "Haris vēl bija jauns: priekšā daudz lomu, dziesmu, gadu... Ja viņš pats būtu ierosinājis grāmatas tapšanu, ar laiku to ļoti labprāt būtu arī rakstījusi. Bet šoreiz situācija bija cita. Sākumā šaubījos, vai man tas izdosies. Un tad ideju par grāmatu ierosināja Inta, sakot, ka dēlam tad nebūšot laika ļauties drūmām domām. Harijs šai domai pieķērās: viņš to gribēja! Turklāt viņš pats līdz pēdējam bija pārliecināts, ka izķepurosies... Viņš man lietišķi teica: "Tad nu tā! Grāmatas koncepts būs šāds: vispirms - par lomām, tad - par dziesmām, bet par dzīvi tāpat jau visi visu zina. Tu varētu tur ieviest skaidrību, uzrakstot, kā patiesībā bijis!""
--------------
Kā jau tas notiek lasot kādu grāmatu, katrs mēs paņemam to, kas mums tajā brīdī uzrunā. Aktieris Harijs Spanovskis man saistās vairāk, kā dziedošais aktieris, kura dziedātās dziesmas aizrauj. Viņa spēlētās lomas teātrī diemžēl nebiju pamanījusi, jo pēdējā laikā reti sanācis kādu izrādi noskatīties. Labi, ka šo to var sameklēt internetā no senākajām izrādēm un noskatīties. Arī par aktieru personīgo dzīvi parasti neinteresējos un nelasu „dzelteno presi”, tādēļ man bija interesanti lasīt šo grāmatu, kā jau visas citas Līgas Blauas grāmatas.
