MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Apzināšanās līmeņi


Apzināšanās līmeņi. Saliekot to pa plauktiem kopā, bet atkal lai saprastu, kas ir apziņa, ne koncepti, ne domas nepalīdzēs to izdarīt, tas ir jāsajūt, un jājūt sevī.

1.Pirmais apzināšanās līmenis ir apzināties un redzēt To, ka es dzīvoju, es esmu. Redzi pasauli, sajūti pasauli, redzi laiku, sajūti laiku, redzi dienas, kā tās skaitās, daži cilvēki apzinās sevi vecumdienās un prasa, kur tad nu gadi tik ātri pagājuši.

2. Apzināties Es. Es esmu vērotājs, es vēroju, šis apzināšanās stāvoklis ir meditācijas stāvoklis, un ikdienas stāvoklis tiem, kas meditē, Es esmu, es vēroju, es pieredzu, tas būtu līdzīgi, kā prasīt, Kas es esmu, kāpēc es esmu, kur es esmu, kas ir tas es, kas redz, kas ir tas es, kas pieredz. Šajā stadijā ir sajūta, ka tu joprojām vēlies izzināt, kas esi un atbildes nedod mierinājumu.

3. Apzināšanās stāvoklis ir sajušana: savu būtību, savu dabu, savu enerģētisko daļu, ar to līdzās nāk arī channelings, un saikne ar kosmosu, apzināties intuīciju, saikni ar būtnēm, redzēt tās, un izveidot vai apzinātu vai neapzinātu telepātisku kontaktu, ko varētu saukt par intuīciju, vai saikni ar savu augstāko. Bieži vien cilvēki šajā saiknē kļūst ļoti radoši un plaši, un tie jūt sevi, kā kaut ko vairāk, kā plašāku līdz ar to arī savas dvēseles būtības citās pasaulēs.

4. Apzināties to, ka Es esmu un es arī Jūtu, ka šīs citas pasaules, citas dvēseles, citas būtības ir atspulgs man pašam. Man nav ne forma, ne izskats, nav arī es, ir patstāvīgs vērojums, arī šajā sajūtā joprojām ir jautājums kas esmu es?

5. Saikne ar augstāko ... Tu apzinies kas esi, tu jūti, kas esi un savu plašumu, katru mirkli jūti, kā tu un apziņa katru mirkli izplešas un saraujas, ieelpo un izelpo gaismu, un gaisma caurstrāvo visu, kas ir un visu, ko redzi, dodot tai dzīvību katru mirkli. Šajā stadijā nav jautājums par to, kas tu esi, šajā ir tikai apzināšanās, savai bezgalībai un plašumam dodot vietu vēl un vēl, dzīvībai vēl un vēl elpai. Vēl un vēl es esmu. Bezformas, beztelpas, bezlaika stāvoklis, no kura viss rodas.

6. Ir pati apziņa, tai nav ne gala ne mala, ne sākuma, ne beigas, ne forma, ne doma par formu, tā ir patstāvīgi neapzināta, un patstāvīgi apzināta. Cēlonis visam. Un beznosacījuma stāvoklis, kurā nav sevis apzināšanās, ir pastāvīga esamība.
Žēl ka konceptā viss.. Bet Es esmu jautājums ir pilnībā apmierinājies, kad tu apzinies savu apziņu, tu apzinies savu plašumu un bezgalību, noārdās visas programmas, un tu saproti, kas tu esi, un kāpēc. Tu vairs neesi vērojums, bet esi gan vērotājs, gan vērojums vienlaicīgi.

Sajūti, kā visums un apziņa elpo.
Maigi mierīgi un plaši! /Miera Māksla/

Komentāri (0)  |  2015-12-10 15:58  |  Skatīts: 1120x         Ieteikt draugiem

Atpakaļ