Šoreiz tā bija Liene, kura atceroties mūsu LAISMAS kopējos rituālus, piezvanīja man un izteica vēlēšanos, ka vajadzētu turpināt vismaz Saulgriežu laikā satikties. Es, protams, biju ļoti priecīga. Kopš esmu pelnītā atpūtā, pārsvarā esmu vienatnē ar sevi, taču jūtu, ka man tomēr pietrūkst saskarsme ar saviem domu biedriem.
Pavasara Saulgriežu rīts 20. martā ausa brīnišķīgs. Lai arī bija pavēss – ap mīnus 10 grādiem, tomēr pulcējāmies norunātajā laikā – plkst. 6.00 no rīta, lai kopīgi šoreiz pirmo reizi dotos uz Skaņā kalna virsotni sagaidīt saulīti. Mūsu nelielajam pulciņam no jauna pievienojās Liega. Iepriekšējā gadā es pati dažiem, par kuriem domāju, ka tas varētu interesēt, uzrakstīju, taču tas neguva atsaucību. Šoreiz konkrēti neuzaicināju nevienu, vienīgi pēc Lienes zvana 2 dienas pirms pasākuma, ievietoju informāciju, tādēļ sapulcējās tie, kuri patiešām vēlējās – Liene, Līga, Antra, Liega, Aivars un Maija.
Mūs sildīja Aivara iekurtais ugunskurs, austošās saules stari un kopā būšanas prieks. Pirmo reizi veidojām no priežu zariņiem Labirintu, kur pēc tam katrs izgāja savu individuālo meditāciju. Kopīgi dziedājām “Austošās saules dziesmu”, dzērām karstu tēju ar pašceptu graudu maizīti, priecājāmies par pasakainajiem dabas skatiem, kas ik mirkli mainījās, saulītei ceļoties augstāk...
Kopīgi rituāli veidojas reizē ar sanākušajiem un Spēku mēs dodam tiem paši. Arī mūsu pulcēšanās reizēs tie bijuši dažādi, iesaistoties visiem kopā. Mēs vēl meklējam konkrētu vietu, ko varētu iekārtot tā, lai jebkurā brīdī tur varētu aiziet vai nu viens pats, vai kopīgi pameditēt, attīrīties, uzkrāt spēkus... Vismaz man tāds Sapnis ir! Arī Tu vienmēr būsi gaidīts mūsu pulciņā! Raksti droši!
Ar mīlestību - Maija
