Ar lielu interesi izlasīju šo kārtējo Laimas Kotas grāmatu. Apbrīnoju. Paldies!
---------------------------
Klajā nācis Laimas Kotas jaunais romāns "Mierielas vilkme". Impulsu grāmatai rakstniece guvusi no kāda ļoti spilgta sapņa, un aptuveni pusgada laikā darbs bijis gatavs. Romāna darbība norit galvenokārt Miera ielā Rīgā, kur šodienas notikumi savijas ar vēsturi un bagātīgu fantāzijas lidojumu. Kopumā grāmata ir dzīvespriecīgs un dzirkstošs stāsts par Latviju un latviešiem.
Sazvanīta Stambulā, Laima Kota stāsta, ka šis bija pirmais gads, kad Ziemassvētkos un Jaunajā gadā viņa nebija Latvijā, jo šobrīd ļoti intensīvi strādā pie romāna par perestroiku. Tas iekļausies sērijā "Mēs. Latvija. XX gadsimts" un ir jāpabeidz līdz aprīlim.
Varbūt šis romāns jau būtu uzrakstīts, ja vien darbu pie tā pēkšņi nepārtrauktu cita ļoti spēcīga radoša vēlme rakstīt par Miera ielu, kam impulsu deva kāds zīmīgs un, kā saka Laima Kota, arī liktenīgs sapnis. "Tas bija tāds ļoti interesants sapnis, ko es tiešām nosapņoju. Tajā visa Rīga bija ūdenī, latvieši sēdēja lidostā un nevarēja ne aizlidot, ne atlidot, jo visur bija ūdens. Un tad risinājās sarunas - kā tos plūdus novērst? Un tad es pamodos. Parasti ir tā, ka mēs ar vīru no rītiem dzeram kafiju un pārrunājam dažādas lietas. Un es viņam stāstu - iedomājies, kādu es sapni redzēju! Viņš saka - klausies, Laima, tev šito vajadzētu uzrakstīt, maizi došu, ūdeni došu - raksti! Un pašai arī ļoti, ļoti gribējās," stāsta Laima Kota.
Rakstniece drīz vien apjautusi, ka romāna darbību vēlas koncentrēt viņas sirdij tik tuvajā Miera ielā Rīgā. Tad arī viens pēc otra no zemapziņas dzīlēm izniruši romāna tēli un situācijas, par tā galveno varoni kļuvusi tramvaja vadītāja Milda de Kalna. Romānā fantāzija savijusies ar realitāti, šodiena ar vēsturi.
"Es sazinājos ar cilvēkiem, kuri ir pētījuši Rīgas ielu vēsturi. Man ļoti laipni atsūtīja pētījumus par to, kas ir dzīvojis dažādās Rīgas ielās. Tā kā es jutos diezgan spēcīga, lai es varētu savienot kopā reālo ar to, kas varētu būt. Un man patīk tā spēlēties, man vairs nav baiļu ieturēt sevi grožos," saka Laima Kota.
Tagad ar nedaudz distancētu skatu uz Latviju Laima Kota ir pārliecināta, ka bailes diemžēl ir īpašība, kas piemīt latviešiem, īpaši Latvijā dzīvojošajiem. Bet, lai varētu ko būtisku panākt, šīs bailes ir jāatlaiž, un arī par to ir viņas jaunais romāns.
Dzirkstošs, dzīvespriecīgs un ārkārtīgi aizraujošs - tā šo grāmatu raksturo tās redaktore Gundega Blumberga. "Mums bērnībā visiem ir bijuši kaleidoskopi, kad tu sakrati stikliņus, tad tie veido arvien jaunas kombinācijas, un tā ir nodarbe, ar ko var ņemties stundām ilgi. Un Laimas romāns ir tieši tāds. Tu to paskaties no citas puses, un atkal tur kaut kas uzdzirkstī, atkal sakrīt tie stikliņi tā, ka tu vari tikai pabrīnīties, ka ir tik daudzveidīgas iespējas," norāda Gundega Blumberga.
Gundega Blumberga ir pārliecināta, ka tikpat daudzveidīgas kā stikliņu kombinācijas būs arī versijas, kā lasītāji šo romānu sapratīs. Viņa par galveno domu paņēmusi atziņu, ka, ja vien cilvēki ko ļoti vēlas un ir novesti līdz robežai, kad vairs nav atkāpšanās ceļa, viņi ir spējīgi vienoties un izdarīt ko patiešām nozīmīgu.
"Ķibele ir tāda, ka "Mierielas vilkmi" nevar izstāstīt, pat satura izstāstīšana neko nedod. Taču neapšaubāmi ir viens, ko iegūs visi - daudz gaišāku un priecīgāku skatu uz dzīvi, uz iespējām, kas ir katra paša ziņā. Tā ir grāmata, kas jālasa gada sākumā vai tad, kad prāts kļūst tāds rēnīgāks un dzīve sāk apnikt," pauž Gundega Blumberga.
Avots:
