MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Kristīne Muciniece "Debesīs dotais solījums"


   Viss ir dzīvs un elpo, staro un dalās savā esībā ar pilnīgi visu, neprasot un negaidot neko pretī. Vienkāršs esības daiļums. Pašam augot un paplašinoties sirdī, pasaule kļūst skaidra un apzināta. Neskaitāms atmiņu, cilvēku un nodzīvoto dzīvju daudzums ir ikvienā, un tas ir pašsaprotams. Katrs brīdis un izdzīvotā pieredze nostājas vienā tagadnes mirklī, kura vidū tu atrodies, un kā pasakains brīnums atveras visā krāšņumā, piepildīts ar rimtu mieru un spēku, virmojot bezgalīgs un neticami viegls, absolūtas brīvības caurvīts. Koki, krūmi, ziedi un tauriņi tajos - visa dzīvība viļņojas savā pirmatnībā un runā bez vārdiem, stāstot par sevi un pasauli, kurā tā eksistē un kāpēc vispār ir. Un tas pats bez sākuma un beigām pastāvīgi šajā stāstā vienotā ieelpā un izelpā. Vietā, kur debesis pieskaras zemei.”
(Kristīne Muciniece)
 
Par Kristīnes jaunāko grāmatu “Debesīs dotais solījums” biju izlasījusi informāciju jau senāk, taču izlasīju tikai tagad – maijā! Labi, ka ir iespējas caur internetu iegādāties sev vēlamu grāmatu! Uzdāvināju sev vārda dienā! Grāmatas tagad reti pērku, jo ņemu lasīšanai no bibliotēkas. Kristīnes grāmatām manā skatījumā ir īpašs starojums, tādēļ vēlos, lai tās atrodas manā tuvumā.
Pēc lasītās anotācijas biju iedomājusies to mazliet citādāku un arī saturs mani sākumā mulsināja – pārāk asiņainas ainas attēlotas... Vēlāk pieņēmu un vismaz daļēji sapratu... (Izpaudās man raksturīgā “strausa politika”- neredzēt to, kas nepatīk...) Man vēl daudz jāmācās, lai varētu sevi pieņemt pilnībā. Paldies Kristīnei par šo grāmatu. Noteikti to lasīšu vēl! Zinu pēc pieredzes pārlasot iepriekšējās, ka katru reizi ieraugu kādu jaunu niansi, kas man palīdz izzināt sevi. Pateicos!
 
Mani uzrunāja šis citātiņš no grāmatas:
 
Visi mēs esam ceļinieki laikā un telpā. Ceļā sastaptie katrreiz viens otram pasniedz dāvanas. Tikai ne vienmēr mēs spējam tās pieņemt, jo visbiežāk tās nemaz nenovērtējam kā dāvanas. Visu nosaka attieksme. Vai nu tu noraidi, tāpēc ka tā liekas šobrīd nekam nederīga, jo nepatīk, un tu pat neiedomājies, ka tā var kaut ko dot nākotnē, vai arī, neskatoties uz to, ka tā ir pašreiz netīkama, tu to tīrā bērna nevainībā pieņem, lai kāda tā būtu, un pacietīgi gaidi brīdi, kad tā tev atvērs savu patieso vērtību.”
 
Komentāri (0)  |  2017-05-21 02:55  |  Skatīts: 1663x         Ieteikt draugiem
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ