Man ir kaut kas neizprotami tuvs šai rudens dabā, nezinu, vai tā ir zeme, debess vai gaiss, kas ir dzidrs, dzestrs, ar īpatnēju rudens smaržu.
/J. Užāne/
Dzīvesstāsti iedvesmo, dod padomu, neļauj padoties, tie dod mums apsolījumu, arī es to varu...
Klajā nākusi cimdu adītājas un domātājas, kas kopš bērnības visu mūžu pavadīja ratiņkrēslā, Jettes Užānes jeb Cimdu Jettiņas dienasgrāmatas.
Dienasgrāmatās var redzēt brīdi, kad Jette saprot – viņai jādzīvo jēgpilni, skaisti un viņā ir tik daudz iekšējo bagātību, ka tās var dāvināt arī citiem.
Lai gan Jette adījusi daudzus cimdus ar tradicionāliem latvju rakstiem, taču viņa ir īpaša ar to, ka sāka veidot savus rakstus. „Piemēram, šie cimdiņi ir kā mīkla. Kas tas ir, kam zieds un ogas ir vienlaicīgi? Zemenēm! Nu, ja. Un tie ir zemeņu cimdiņi. Sarkanas odziņas un balti ziediņi blakām.”
Grāmatā ir arī Elīnas Apsītes komentāri. Viņa stāsta, ka grāmata izveidojas it kā divās plūsmās. Viens ir laiks, par kuru raksta Jette, un tad par to, kā pati Jette konkrētas situācijas komentēja Elīnai un kā viņa šos notikumus izjutusi.
-------------------
Tiktāl anotācija.
Esmu grāmatu izlasījusi. Tā pie manis šoreiz "atnāca" pavisam negaidītā ceļā - piedāvāja izlasīt kaimiņiene jau drīz vien pēc tās iznākšanas... Esmu pateicīga par šo iespēju! Gan jau būtu izlasījusi arī mazliet vēlāk vai nu paņemot no bibliotēkas vai iegādājoties pati... Esmu lasījusi arī iepriekš izdoto grāmatu par Cimdu Jettiņu... Esmu viņu satikusi arī dzīvē, kad bibliotekāru ekskursijas laikā iegriezāmies pie viņas... Apbrīnoju un priecājos, ka ir arī tādi cilvēki, kuri spēj pārvarēt jebkuras grūtības un dod pasaulei gaismu tādā veidā, kā spēj tikai viņi... Tas nav viegli un lasot šo pasakaini noformēto Jettes jaunības dienu grāmatu, ik pa laikam saskrēja asaras acīs...
Paldies par iespēju lasīt par šādiem cilvēkiem!
