Mācīsim saviem bērniem
IEMĀCI SAVAM BĒRNAM TO, KO TU PATS NEMĀKI
IEMĀCI SAVAS TAUTAS RAKSTU ZĪMES!
Mēs esam analfabēti - neprotam savas tautas rakstu zīmes un, dabiski, līdz ar to neprotam tās ne kopā likt, ne kopā saliktās izlasīt. Lietojam svešu tautu rakstu zīmes. Var jau lietot, bet savas arī jālieto un jāsaprot, tad var iegūt informāciju no mūsu senkultūras atstātiem rakstiem un tikt no purva ārā, kur esam iebraukuši uz iznīcības robežas. Paši vecāki neprot tās zīmes, bet mācaties no šīs grāmatas paši un māciet saviem bērniem. Kauns nav nemācēt, bet gan negribēt mācēt. Tad darām to!
LATVJU RAKSTU ZĪMES - TAUTAS SAKRĀLĀ ĢEOMETRIJA -
Mūsu (un katras tautas) zīmes ir gan ar informatīvu jēgu un darbību, gan ar enerģētisku Dieva kanālu atvēršanai un pret Tumsas spēkiem darbojošās.
Tās dalās divās grupās: sadzīves un sakrālās.
Bet ir arī kopējas - zīmes darbojas sadzīves Iīmenī un arī augstajās darbības zintniecībā un rituālos. Mūsu ZĪMES nav sagudrotas - neviens nav no sava vēdera izdomājis - pamatzīmes ir Saules ceļš debesīs. Tagad tauta beidzot sākusi aktīvi interesēties par mūsu zīmēm, bet lieto tās aplami. Lai varētu rīkoties ar latvju sakrālajām zīmēm, veidot to rakstus (rakstu salikumus), vispirms jāzina pašas zīmes. Tas ir tāpat kā ar lasīšanu - var lasīt tad, ja pazīst burtus! Zīmes strādā enerģētiski un informatīvi. Pirmais burts latviskajā rakstā ir Zelta, Dieva krusts.
DIEVA KRUSTS
Es rakstīju tos rakstiņus,
Ko Saulīte rakstījusi.
Šo krustu ir Saule veidojusi - tas ir Saules ceļš debesīs. Saullēkta un saulrieta punkti Ziemassvētkos un Jāņos. Latviešiem krusta leņķi nav tādi, kas veido taisno krustu - nāves krustu, kurš nav kustībā, negriežas. Latviešu krusts ir slīpais - kā Saules ceļš - un griežas, nes dzīvību - dzīvības krusts.
No šī krusta veidojas gandrīz visas zīmes - Pērkonkrusts, Dzīvības zīme, Jumis, Mārtiņš, Meteņa zīme, Dārziņš, Māras krusts utt. Vislielākās ir tautas daiļamatu meistaru kļūdas, šīs zīmes pielietojot savos darbos gan ādā, gan metālā, gan kokā, gan arī tekstīlijās. Senāk uz visiem izstrādājumiem bija īstās zīmes, bet kopš krustnešu iebrukuma šīs zīmes pamazām sāka deģenerēties, sākās izkropļojumi, deformācijas, ko pagājušā gadsimtā sāka dēvēt par ornamentiem. Kropļota zīme nestrādā! Vēl vairāk - sāk nest pretēju informāciju un izstarot negatīvu enerģiju (griezt pa kreisi un nest pretēju programmu). Sākumā mācīsimies zīmju nozīmi un veidošanas tehnoloģiju, vēlāk mācīsimies tās pielietot praksē. Dieva krusts veidojas, krustojoties divām līnijām it kā pa diagonāli, centrā veidojot 90° leņķi.
Dieva krustu lieto visbiežāk rituālos un ikdienas lūgšanu laika no rīta pirms Saules un saulrieta rituālā, azaida, veselības, veiksmes rituālos.
Met, Dieviņ, Dieva krustu
Pār to manu istabiņu!
Met, Dieviņ, Dieva krustu
Pār to manu strādāšanu!
Met, Dieviņ, Dieva krustu
Pār to manu dvēselīt!
Met, Dieviņ, Dieva krustu
Pār to manu augumiņ!
Lai Dieva padoms un palīdzība visā, ko gribam šodien veikt!
Ej, Dieviņ, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās!
Tev, Dieviņ, spēks, varīte,
Tev gudrais padomiņš.
Nāc, Dieviņ, pats palīdzi
Grūtu darbu padarīt!
Es rakstīju tos rakstiņus,
Ko Saulīte rakstījusi:
Še krustiņš, tur krustiņš,
Vidū baltā atslēdziņa.
Krustā eju, krustā griežu,
Vaļā veru atslēdziņu.
Krusti, Dieviņ, mūsu tautu,
Krusti mūsu tēvu zemi,
Krusti manu augumiņu
Mīļās Māras baznīcā.
Uz nakti jāpārmet Dieva krusts pār spilvenu, pirms bērns noliek galviņu, vai pār galvu, lai pa nakti mošķi nenāk sapnītī un Dieviņš sargā! Ja baidāties, vai tie importa augļi ir labi ar sodu atindēti, noskalojiet tos ar svētavota ūdeni un pārmetiet šo krustu! Tad var ēst ko ēzdams, viss iet plusā. Sunītis, kaķītis slims? Pārmet krustiņu! Labāk jau katru vakaru, lai nemaz slims nepaliek!
Met, Dieviņ, Dieva krustu
Pār sunīša augumiņu! (dvēselīti, dzīvošanu!)
Bērnu ļoti aizrauj sakrālās darbības. Viņš pats vēl izdomās, kam krustu pārmest, kam zelta sētu izveidot. Sakrālās darbībās zīmes strādā kopā ar Dainu formulām. Ja ar svārstu pamēra, un kaut kas iet mīnusā, tad pēc pārkrustīšanās viss iet plusā.
|
