Vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" klajā laists Andra Akmentiņa romāns "Skolotāji".
"Tā dēvētais Hruščova atkusnis jūtami ietekmēja manu dzimtu. Vectēvs Andrejs Akmentiņš pārkarsēja galvu siena pļavā un nomira. Siens bija paredzēts gan sovhozam, gan pašiem, precīzāk sakot – desmito tiesu no tā, ko dzimta savāca, kopjot grāvmalas, varēja paturēt savai govij, un bez govs izdzīvot nebūtu iespējams. Mātes brālis Jānis Akmentiņš izskrēja laukā, pārāk plāni ģērbies, un nosala. Kas vēl viņus vienoja, izņemot šo sakāvi galvenajā dzīves cīņā pret nebūtību? Viņi bija lauku skolotāji. Katru varas maiņu pārdzīvojuši vienādi – vispirms slēpjoties, tad atgriežoties skolā.
Piecdesmito beigas, sešdesmito sākums. Manu vecāku jaunība, skaists un trauksmains laiks, bet varbūt atmiņas — katram par ko citu — kā lietuvēns dzina visus uz priekšu tā, ka ikviens darbs pārvērtās par cīņu. Dzīves apstākļi izskoloja tādus raksturus, ka, pat jau astotajā gadu desmitā nonākuši, dzimtas ļaudis, iebraucot lauku mājās, izkāpj no automašīnas jau ar iedarbinātu zāģi rokā – ir tam vairs kāda jēga vai nav.
Manā grāmatā visi varoņi ir pozitīvi un saistās zelta pavedieniem vai paukojas ar dzeloņiem, kad pavedieni pārtrūkst, bet dzīve ir kā mirdzošu stāstu un vēstuļu virkne, kuru no viena gala grauž atmiņas kaza."
Andris Akmentiņš
------------
Man bija interesanti lasīt. Mana agrā bērnība... Savdabīgi uzrakstīts, taču mani tas uzrunā. Paldies autoram!
------------
Citāti no grāmatas:
... Tāpēc pastāstīšu Tev, kā labāk apieties ar lasītprasmi.
Uzmanīgi izvēlies grāmatas, taupi savus darbarīkus, acis Tev ir jaunas un spožas, bet visapkārt muļķīgu tekstu ir vairāk nekā acugaismas. Tas būtu nieks, ja izlasītais tūlīt pat kristu zemē vai aizlaistos gaisā kā ziepju burbuļi, bet liela daļa diemžēl nonāks Tavā prātā un nepelnīti tur uzkavēsies. Man ļoti žēl, ja Tevi neviens nebrīdināja agrāk, bet drīz tā kļūs par nozīmīgu Tavas dzīves problēmu, jo turpmākajos gados Tev būs jālasa daudz un dūšīgi, lai varētu dzīvot tādā virzienā, kādu pats izvēlējies. Ja vēlies kļūt par lidotāju, kā sapņo pašlaik, iegaumē, ka tiem ir jāmācās daudz vairāk, nekā parasti puikas laukos mēdz.
Labāk uzreiz jau sāc mosties agrāk un līdz vidum kails noberzēties ar aukstu ūdeni. Vislabākais rītu nemaz negaidi – vienmēr sāc jau šodien, jo šodiena ir vienmēr, bet rītdiena vienmēr būs kaut kad vēlāk.
------
Apkārt īstam skolotājam griežas pasaule, atceries to. No īsta skolotāja Tev vienmēr paliks kāda mācība dzīvei.
-------------------
Par grāmatu var lasīt arī:
https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_skolotaji_-recenzija.-teksts-ka-termometrs-14200355
https://lalksne.blogspot.com/2018/07/andris-akmentins-skolotaji.html
https://www.la.lv/dzivi-var-saprast-raugoties-atpakal/
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/andra-akmentina-romana-skolotaji-centra-ir-hruscova-laika-skolotaji.a281311/
