Grāmata “Tarakāni manā galvā” izklaidējošos, viegli lasāmos stāstiņos zīmē ainas no sieviešu – jaunu un vēl jaunāku, smuku un vēl smukāku, tikumīgu un vēl tikumīgāku – ikdienas.
Šīm sievietēm ir kas kopīgs: viņu dzīvē valda tarakāni, pareizāk sakot, izdzīvošanas stratēģijas, kas, kādā krīzes brīdī radušās, no tās izkļūt palīdzējušas, bet tad aizķērušās prātā uz palikšanu. Un, kad tarakāniem dzīres, sievietēm ķibeles.
Grāmatas autore Zane Zusta un psihoterapeite Diāna Zande palīdz lasītājām notvert un vismaz uzsākt tarakānu dresēšanu.
Zane Zusta
Žurnāliste un grāmatu autore
“Vairākus gadus attīstot sevi caur psihoterapijas pieredzi, man radās iekšēja pārliecība, ka “tarakāni” galva ir tik plaša, interesanta un emocionāli krāšņa tēma, ka par to var pat sarakstīt grāmatu. Un es to izdarīju!”
Diāna Zande
Dr.psych., psiholoģe, psihoterapeite
“Sava darba praksē ik dienas strādāju ar cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot pilnasinīgāk, tāpēc izaicina savus “tarakānus”, drosmīgi stājoties tiem pretī. Nedrošība, greizsirdība, raizes – tik cilvēciski pazīstama pieredze.”
Atsauksmes:
Ieslīgstu baudā, ja lasot darbu attopos, ka to redzu kā filmu vai teātra izrādi – tā notika ar šo grāmatu. Diānas vārdi der kā skaidrs ūdens malks, un grāmata ieņem vietu plaukta sadaļā "Rokasgrāmatas"
Baiba Sipeniece–Gavare
Kādā brīdi šķiet – stāsta varonis uzvedas muļķīgi, taču cik atvieglojoši lasīt, ka citi rīkojas tā, kā es kautrētos atzīt. Diānas atbildes vēstules – tiešas, trāpīgas. Tās meistarīgi ved tuvāk sevis iepazīšanai un ļauj paskatīties spogulī arī uz netīro sejas pusi.
Māra Upmane–Holšteine
Lai kā gribētos dzīves nedienās vainot kādu citu, biežāk tā ir mūsu iekšējā cīņa ar pagātnes rēgiem vai pašu izauklētiem dēmoniem. Savējos grāmatā atpazīsi pēc tā, kuri tracinās visvairāk. Diānas pietāte pret iesaistītajām pusēm, neatlaidība, ar kādu viņa meklē cieņpilnu risinājumu, ir eņģeliska!
Valdis Melderis
----------------------------
Citāts no grāmatas:
“...Proti, gleznai piemita teju ārstnieciskas īpašības. Ja Ieva terapijas laikā jutās dusmīga un vientuļa, tad skatoties uz zivi, šķita, ka tā ir viena un mazās zivtiņas no tās bēg. Savukārt, ja Ieva bija noskaņota pozitīvi, arī lielā zivs centrā likās priecīga un mazās zivtiņas nevis bēga, bet gan priecīgi sekoja. Šis negaidīti interesantais vērojums Ievai lika secināt, ka, skatoties uz vienu un to pašu lietu, mēs varam saredzēt to, ko tajā brīdī attiecīgi jūtam. Viss patiešām ir atkarīgs no tā, kam ticam un ar kādām emocijām un izjūtām barojam prātu. Ik rītu, atverot acis, viss, ko redzēsim ārējā pasaulē, būs tikai un vienīgi mūsu iekšējās pasaules atspulgs. Un šādu negaidītu atklājumu ļāva izdarīt parasta glezna pie sienas, kurai citi pat nepievērš uzmanību. Tātad nekas šajā dzīvē nav nejaušs....”
---------------
Šī grāmata ļauj uz autores aprakstīto situāciju paraudzīties vismaz no trim skatu punktiem – autores, psihoterapeites un sava. Laikam jau tāpēc visu grāmatu nevar izlasīt vienā vakarā, bet ticamāk tikai vienu stāstiņu. Jo – mums katram ir savi tarakāni! Varbūt ne tādi, kā aprakstīti grāmatā, bet izlasītais ļauj mums salīdzināt un ieraudzīt arī savējos...
Paldies autorēm! Paldies manai meitai par šo Ziemassvētku dāvanu!:)
