Uguns rituāls
Lai veiktu Uguns rituālu, vispirms ir jāzin, kādam mērķim tas ir vajadzīgs. Mērķi var būt dažādāki:
- kaut ko jaunu uzsākot;
- dziedināšanai;
- pateicībai par kaut ko;
- par godu bērna piedzimšanai;
- lai iesvētītu, attīrītu konkrēto vietu no negatīvām enerģijām u.t.t.
Uguns rituālu parasti veic pie dabas, ūdens tuvumā. Rituālu var veikt viens pats, bet ja tajā piedalās apmēram 100 cilvēku, tad tā iedarbības lauks ir līdz 60 km.
Ir jābūt mierīgam, labi iezemētam, visiem vārdiem ir jābūt patiesiem. Jāsaprot, ka caur tevi iet visa enerģija, kas būs nepieciešama pārējiem dalībniekiem. Ir jābūt pilnīgā harmonijā ar sevi, tad uguns atbildēs, ir jāprot sarunāties ar uguni:
- „mums ir vienas asinis";
- „es esmu uguns un tu esi es".
Vislabāk Uguns rituāla laiku un vietu ir noteikt astroloģiski, ja tas nav iespējams, tad to dara tad, kad var.
Pastrādā ar vietu fiziski vai domās, pateicas vietai par iespēju veikt šeit rituālu.
Malkai priekš ugunskura ir jābūt skaistai, labas kvalitātes. Neņem malku, kura dod melnus dūmus. Ugunskuru aizdedzina ar 9 skaliņiem, kas ņemti no viena koka gabala (pīlādzis, apse, ābele, priede). Ugunskuru var arī izrotāt, piem.ar kadiķi.
Ja rituāla ugunskurs negrib aizdegties, tad rituāls ir jāpārtrauc.
Ugunskuru veidi:
- piramīda (dziedniecībai);
- trijstūra veidā (aizsardzībai);
- piecstaru zvaigznes veidā (pagātnes sadedzināšanai);
- sešstaru zvaigznes veidā (veiksmei).
Uz Uguns rituālu ielūdz stihijas, sasauc garus aiz muguras, blakus cilvēkus, kuri nevarēja ierasties.
„Atnāk tikai aicinātie, neaicināto nebūs. Aicinu visus, kas nāk no gaismas un mīlestības. Pārējiem durvis ciet".
Tad var iekurt ugunskuru.
Rituāla laikā notiek Uguns māmiņas uzrunāšana, ziedojumu došana un slavināšana.
„Lūdzu mīļā Uguns attīri mūs, sadedzini visus sārņus, kas traucē mums dzīvot. Attīri, sadedzini visus sārņus, visu melno, kas traucē mums dzīvot, būt laimīgiem. No visas sirds tevi lūdzu".
Dažas Dainas, kuras dzied Uguns rituālā:
Guntiņa māmiņa, es tava meitiņa,
Uguntiņa māmuliņa, nāc ar mani parunāt.
Uguntiņa māmuliņa, dod man savu svētībiņu,
Sildi manu augumiņu, tīri manu dvēselīti.
Visi meži uguņiem pilni, visi ceļi atslēgām,
Visam gribu cauri ieti, vaļā vērti atslēdziņ.
Visam varu cauri ieti j ar Dieviņa palīdziņ.
Saules rīti, Dieva rīti, zīmju zīmēm izrakstīti.
Es lasīju tās zīmītes, ko saulīte atsūtīja -
Še krustiņis, tur krustiņis, vidū balta atslēdziņa.
Nāc nākdama, tu, meitiņa, visi Gari tevi gaida;
Visi Gari tevi gaida, saules ziedu atnesot.
Nu atnācu, attecēju, nu sakūru Uguntiņu,
Lai ziedēja Zelta puķe deviņiem i zariņiem;
Lai ziedēja Saules puķe līdz pašām i debesīm.
Uguns puķe - Zelta puķe, visu grieza labumā,
Uguntiņa - Dzirkstelīte, visa laba devējiņa,
Uguntiņa Māmuliņa visam deva svētībiņu -
Silda manu augumiņu, tīra manu dvēselīt,
Silda visu pasaulīti, tīra visu pasaulīt -
Lai sadega nelaimīte, kā uguņa dzirkstelīt.
Sajāja bramaņi augstajā kalnā,
Sakāra zobenus Svētajā kokā.
Svētajam kokam deviņi zari,
Ik zara galā, deviņi ziedi,
Ik zieda galā deviņas ogas.
Atskrēja bitīte, paņēma vienu,
Aiznesa mīļ Māras šūpulē.
Visi zin, ka ir jālasa Jāņu zāles, un, ka tām piemīt īpašs spēks. Pļavas pašas aicina nākt, iebrist, iekrist tajās. Salasītās zāles visbiežāk tiek lietotas tējām, pirtīm, rotājumiem. Taču tās var izmantot arī Uguns rituālam. Ir jāsalasa trejdeviņas zāles - trīs pušķīši, katrā deviņas zāles. To dara vienatnē un klusumā. Katrai zālei - puķītei, augam ir jāvēlas sava vēlēšanās: pirmās deviņas - par sevi, otras deviņas - par tuviniekiem, trešās deviņas - par zemi, tautu, valsti, pasauli. Ir jāatceras, kura zāle ir kurai vēlmei.
Vēlāk, pēc saulrieta, kad ugunskurs ir iekurts, tajā met zāles, katru pa vienai, domās vēlreiz atkārtojot vēlēšanos un piebilstot vārdus „Lai top!".
(https://www.e-ezoterika.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=26&Itemid=35&lang=lv ) |
