2012.gada 5.janvāris
Esi sveicināts, mans zināmais un nezināmais lasītāj, Jaunajā gadā!
Gribēju rakstīt, ka nemaz nemana ziemas balto klātbūtni un viss tik pelēks un slapjš, bet paskatījos pa logu - snieg! Lielām baltām pārslām... Visapkārt kļūst arvien baltāks un baltāks... Kārtējais priecīgais brīnumiņš!:) Es laikam esmu ziemas bērns, lai arī mīļi man visi gadalaiki. Man ļoti patīk brist pa baltu, vēl neiestaigātu sniega taciņu, dzirdēt, kā sniegs gurkst zem kājām un just sniega svaigumu visapkārt...
Tādu „brīnumiņu" jau man sakrājušies vairāki pa šīm dažām jaunā gada dienām un tas ir tik patīkami. Bet manas pirmās šī gada dienas iesākumu bildēs jau var redzēt... Pie mums tā bija mazliet pavēsa, ar pamanāmu sniega baltumiņu, kur saulītes stariņiem parotāties... Tad nu domāju, ka viss gads būs tāds - gaismas piepildīts!
Par zīmēm un sakritībām runājot. Aizvadot veco gadu saņēmu Kristīnes vēstulīti, kurā arī šādi vārdi, kas mani dziļi aizkustināja -
„Šodien no rīta vēroju saullēktu dzerot rīta tēju, kamēr pārējā ģimene gulēja un biju laimīga! Tagad vakarā izgāju laukā un upītes
krastā vēroju kā saule riet... Tā bija pasaka! Es šodien redzēju šī gada pēdējo Saules lēktu un Saules rietu. Es piedzīvoju skaistumu, šī gada pēdējo skaistumu, līdz iestājas nākamā gada fantastika:)))
Es no sirds novēlu visiem - lai nākamais gads ir Skaistuma, Harmonijas un Spēka pilns no pirmās tā dienas - IKVIENAM! Viss ir pašu rokās. To sapratu stāvot upes krastā. Tajā brīdī Otra pasaule bija tik tuvu man klāt, ka sajutu to ar visu savu būtību. Lija asaras, prieka un laimes asaras.
Mana otrā grāmata savu Saules gaismu ieraudzīja 22. decembrī - Saulgriežos! Vēl nespēju pa īstam apjēgt, bet esmu priecīga, ka vēl viens posms manā dzīvē ir noslēdzies.
Tālāk tik uz augšu!"
Jāraksta, ka manas sajūtas pēdējā vecā gada dienā bija līdzīgas - sasveicinājos ar rīta saulīti caur logu un atvadījos no tās Salacas krastā... Pie aizdegtā ugunskura klausījos liesmu mēlēs un novēlēju sadegt tam, kam jāsadeg... Dabas Māte pēkšņi sāka birdināt baltas sniega pārsliņas, kas uz mirkli pārvērtās baltā biezā sniega plīvurā... Stāvēju Salacas krastā, upi pat neredzot, un izbaudīju šo pasakaino mirkli...Šo Otras pasaules tuvumu...
Paliec sveiks, aizejošais! Paldies par visu, kas bijis! Ceļš turpinās!
Arī mūsu kopējais un katra atsevišķais Ceļš turpinās! Vakar saņēmu vēstulīti par sakarībām, kas saistītas ar šo lapu... Un tad sapratu, ka tā mēs atrodam viens otru un mācamies viens no otra, lai kopā veiktu to, kas tieši mums ir jāpaveic.
Lai mums izdodas!
Ar mīlestību - Maija 
P.s. Vēl snieg...;)
Personīgai saziņai - e-pasts - harmonija53@inbox.lv
|
|
