2012.gada 13.janvāris
Esmu jau tajā vecumā, kad gadus vairs neskaita un arī lielas svinības jubilejas reizēs nerīko... :) Un tā vakar (12.janvārī) klusā vientulībā aizvadīju savu kārtējo dzimšanas dienu. Darbā, kā dāvana bija iedota brīvdiena. Mājās ar mani kopā bija mani neredzamie draugi ( eņģeļi, mājas gariņi un citas gaismas būtnes) Mani mīļie un tuvie cilvēki atradās tuvāk vai tālāk - kur nu kuram tas darbiņš atrodas. No viņiem telefonisks sveiciens līdz satikšanās brīdim brīvdienās...
Tā ir tāda svētīga pabūšana kopā ar SEVI un mani iepriecina tādi brīži, kad ne par ko citu vari nedomāt, bet ļaut sev vaļu. Protams, arī ikdienā cenšos atrast SEV kādu brītiņu laika, bet ne jau vienmēr tā sanāk, kā gribētos. Laikam jau gadi pamazām liek sevi manīt un es reizēm jūtos nogurusi, kad pavadīta diena starp daudziem cilvēkiem ar dažādām enerģijām... Vispār jau pēc dabas, kā jau vienīgais bērns mātei, esmu vienpate, uz iekšu vērsta, taču kopš izveidojās ģimene un auga bērni, kā arī darbā sanācis pielāgoties dažādām situācijām. Nu bērni izauguši, sākotnējā ģimene izirusi, arī darbā vairs neesmu vadītājas statusā. Mājās biežāk esmu viena un darbā pildu tikai bibliotekāres pienākumus, pie reizes varbūt arī cilvēka, kurš uzklausa... vai cilvēka, kurš cenšas palīdzēt sev iespējamā veidā - caur literatūru, caur savām zināšanām...
Vakar saņēmu daudz elektronisku sveicienu un jaukus novēlējumus no Draugiem, kas priecē un uzmundrina, radot arī gandarījumu - cik labi, ka atceras! Jā, dienu steigā mēs dažkārt „aizmirstam" pateikt otram ko labu un skaistu, pateikt, cik nozīmīgi esam viens otram. Arī šodien vēl sirsnīgi vārdi, mazas dāvaniņas un ziedi no kolēģēm - esošajām un bijušajām... Esmu priecīga, lai gan atkal viens gadiņš pieplusojies klāt...
Kāds būsi mans nākošais?... Ko paspēšu vēl labu izdarīt?...
Esmu lasījusi, ka katra diena jānodzīvo tā, it kā tā būtu vienīgā un pēdējā. Kaut kā vēl nesanāk tik intensīvi un pilnvērtīgi to izdzīvot. Vakaros reizēm gruzd neapmierinātības sajūta, ka dotais Laiks brīžiem aizgājis tukšgaitā.
Kas bijis, tas aizgājis! Esmu gatava turpināt Ceļu! :)
Tādas nu sanāca MANAS gadu mijas pārdomas...
Ar mīlestību - Maija
|
|
