Deivids V. Freižers „Zilie putni”
 Grāmatiņa, kuru pārlasu vēl un vēl... un katru reizi ko jaunu iemācos...
Lūk, daži citāti -
"... - Tas nav nekas slikts - pateikt kādam , ka tu viņu mīli un ka tev ir labi kopā ar viņu. Mēs to jūtam bieži, taču nepasakām. Allaž atliekam uz vēlāku laiku. Dažkārt šis "vēlāk" nepienāk nekad. Ja kādu mīlam, tas jāpasaka. tas taču nemaz nav tik grūti, vai ne?"
"... - Parasti tam vajadzīga tikai kāda minūte, un pēc tam , manuprāt, visi jūtamies daudz labāk. Jo nenākas nožēlot, ka neesam neko pateikuši. Ir tik patīkami atklāt savas jūtas cilvēkiem, kuri mums rūp, tam nepieciešams laiks."
"... Ienaids patiesība ir mīlestība, tikai ačgārna. Parasti, kad mīlam, mēs mīlestību dodam kādam cilvēkam vai lietai. Ienaids rodas tad, kad mīlam paši savu egoistisko personu tik ļoti un ierobežoti, ka cita cilvēka rīcība vairs neiederas mūsu dzīves kartībā. Mūs sanikno pāri darījumi, kurus citi , mūsuprāt, mums nodarījuši. Un viss beidzas ar naidu. Patiesībā tas ir pavisam vienkārši. Man šķiet, ka pats brīnišķīgākais ir tas, ka iemācoties patiesi mīlēt, mēs vairs nespējam ienīst."
"... es mācījos mīlēt cilvēkus. Tas ir pats svarīgākais... mīlestība. Kad tev kāds nodara sāpes, kad tevi salaiž, vienīgā iespēja, kas atliek, ir viņu iemīlēt... turpināt to darīt, mēģināt atkal un atkal. Līdz galu galā tu atzīsi, ka dzīvi nodzīvot ir viegli."
"... _ Tu vari tos palūgt pielaisties tuvāk. Nav jālūdz skaļi, tikai pasaki to sirdī un domās - un tu tiksi uzklausīta. Pasaki, ka tu viņus mīli, ka viņi ir skaisti un ka tu nedarīsi viņiem pāri. Un, ja tu patiesi tā domāsi, tauriņi pie tevis ieradīsies. Atliks tikai pastiept rokas, lai viņiem būtu kur uzmesties."
"...Patiesa mīlestība spēj daudz."
"...- Man šķiet, ka pats grūtākais ir panākt, lai cilvēks atsaucas mīlestībai. Mūs vienmēr pārņem aizdomas, ja kāds izturas laipni vai par mums rūpējas. Tomēr galu galā mēs iemācāmies noticēt."
"... - Protams. Un tu jau esi dzīvojusi neskaitāmas reizes, tikai neatceries. Paraugies apkārt - viss taču dzīvo atkal un atkal. Paskaties uz ābolu! Tas izaug ābelē, nokrīt zemē, sapūst, bet sēklas iesakņojas un dzīvo vēlreiz tādā pašā ābolā. Viss mirst un piedzimst no jauna.
Bet mēs, Eimij, - mēs esam kaut kas vairāk nekā ābols, vairāk nekā dzīvnieks vai augs, jo mēs ne tikai ēdam un augam. Mūsu dzīve saistās ar citu dzīvēm un visu to, ko mēs darām citiem un ko citi dara mums. Kad mēs šajā pasaulē mirstam - nu tā, kā nomira tavs vectētiņš, - mēs paši vai arī mūsu dvēseles dodas citur, lai dzīvotu dzīvi no jauna, izvērtējot, kas bijis nepareizs, kas - pareizs. Kļūdas būs atkal. Un atliek vienīgi cerēt, ka nākamreiz mēs centīsimies tās vairs neatkārtot."
"...Redzi, ja tu kādu nogalini, tad citā dzīvē tu pats tiksi nogalināts. Ja tu citam nodari sāpes, tad arī tevi kāds sāpinās. Tas ir tik vienkārši. Taču pat kļūdoties iespējams izvairīties no ciešanām par to, ko esam nodarījuši citiem, - izvairīties un mācīties, kamēr vēl dzīvojam uz šis zemes, laikā saprast, kas mūsu rīcībā nav bijis pareizs. Un, ja mēs tās vai līdzīgas kļūdas nekad vairs neatkārtosim, tad mums nenāksies ciest - jo tas, ko būsim apguvuši, izmainīs visu dzīvi. Pats svarīgākais ir mācīties no katrs sava soļa.
Un, kad izzināts viss, kas jāzina par mīlestību, tad vairs nav jāatgriežas... ja vien tu pats to nevēlies. Kad esi apguvis mīlestības mācību, tev ir brīva izvēle - vai nu turpināt mācīties citur, ārpus šīs zemes, vai arī atgriezties, lai palīdzētu apgūt mīlestības mācību tiem, kurus tu mīli. Reizēm dvēseles ir tik pilnas ar mīlu, ka atgriežas atkal un atkal, lai palīdzētu un visā dalītos, un būtu kopā ar tiem, kurus patiesi mīl."
"...Rokas - cilvēka dienasgrāmata, kurā izlasāma visa dvēseles pagātne."
"...Fiziski aiziet bojā nav visbriesmīgākais. Daudz lielākas ciešanas cilvēkam sagādā garīga bojāeja."
"...- Redzi, miesa jau gandrīz vienmēr sadzīst. VISLIELĀKO ĻAUNUMU NODARA VĀRDI UN RĪCĪBA."
"... - Taču atceries... dažādi cilvēki vienu un to pašu lietu redz dažādi. Parasti tas, ko nesaprotam, mūs atbaida."
"...To visu sauc par mīlestību. Jo, tikai mīlot visu un visus - bez izņēmumiem un aizspriedumiem - , viss un visi atsauksies taviem vārdiem un darbiem. Ja vien tie liecinās par mīlestību... Tikai mīlestība rada mīlestību."
"...Mēģināšu izskaidrot. Ikvienam no mums - katram vīrietim, sievietei un bērnam - ir tiesības nodzīvot savu dzīvi pēc paša ieskatiem. Tie var būt gan aprēķina pilni , gan nežēlīgi, gan pārlieku vienkāršoti, taču tā tas ir vienīgi tāpēc, ka cilvēku dvēseles vēl nav pietiekami daudz pieredzējušas zemes dzīvē. arī man jādzīvo saskaņa ar savu dzīves izpratni."
"...Ilgas kopdzīves gadi ir kas vairāk nekā ēšana, gulēšana un mīļa paniekošanās."
"...Ir tikai viens vienīgs veids, kā cilvēki grēko, dzīvodami uz šīs zemes, - viņi APZINĀS, KA RĪKOJAS NEPAREIZI, bet tomēr viņi tā dara. Tas arī viss. Šodien tu to esi sapratis. Tu redzēji, kur esi kļūdījies. Pirms tam tavas kļūdas nebija grēcīgas, jo tu tās vienkārši neapzinājies. Tikai tad, kad jau proti atšķirt labo no ļaunā un tomēr rīkojies nepareizi, - tikai tad tas ir grēks. Taču arī nezināšana neattaisno pieļautās kļūdas. JA TU TAGAD NO KĻUDĀM NEMĀCISIES, VĒLĀK TĀS TEV BŪS JĀLABO!"
"...Īstais pārbaudījums ir dzīvot dzīvi tā, kā tu to izproti."
"...TIKAI AR PARAUGU CILVĒKUS VAR PĀRLIECINĀT. Ja tu tici mīlestībai, tad mīli, un cilvēki to sapratīs. Un mīlestībā tev ir jāmīl visi un ikviens. Ja ir kaut viens cilvēks, kuru tu nespēj mīlēt, ja ir kaut viens radījums, kura labklājība tevi atstāj vienaldzīgu, tad Tu vēl neizproti mīlestību. Ja tu vēlies dzīvot mierā, tad dzīvo tā, un ļaudis to sapratīs. Nav iespējams panākt mieru ar dumpjiem, protestiem, grautiņiem un slepkavībām. Esi pats kā pārliecinošs piemērs, rādi to, ka tu tici. Reizēm tas var būt sāpīgi, nereti uzskatu aizstāvēšana var tevi iznīcināt, dažkārt tu jutīsies izdedzis un vēl citkārt - vieglāk šķitīs atteikties no visa. Bet, ja Tu patiesi kaut kam tici, tad paliec pie sava par katru cenu! Ja tev atņems visu, ko tu spēj dot, ja atņems pat to, par ko esi sapņojis un cīnījies, tu tomēr nedrīksti padoties. Ja Tu padodies, tad neesi ticējis - tā bijusi tikai mirkļa aizraušanās. Ne reizi vien, kad būsi pārliecināts par savu taisnību un uzskatu pareizību, kāds tos apšaubīs, un tā būs tavas ticības pārbaude, tavas sirds... sirds un dvēseles pārbaude. Tikai atceries - neko nevar uzspiest ar varu un cerēt, ka citi sāks tam ticēt. Kaut ko iemācīties var tikai tā kā skolā - risinot uzdevumus un izmantojot praksē jau apgūtas teorijas. Ja tu pats kaut kam netici, tad nemēģini tēlot ticību, jo cilvēki redz tev cauri
Tici mīlestībai un mieram, Tod, tici rūpēm un dāsnumam, tici Dievam, lai ikviens, paskatoties uz tevi, zinātu, ka viss pastāv un ir sasniedzams!"
"... IEROBEŽOJUMI, KURIEM MĒS PAKĻAUJAM SEVI, VAR BŪT ĀRKĀRTĪGI SĀPĪGI..."
"...LIETU SAPRATNES PAKĀPE NOSAKA TAVAS SPĒJAS TO LIETDERĪGI IZMANTOT. Jo labāk kaut ko saproti, jo labāk vari to likt lietā. Tas vienlīdz attiecas gan uz matemātiku, elektrotehniku vai auto vadīšanu, gan uz prāta spēju izmantošanu. Un beigu beigās mēs atkal nonākam pie mīlestības. Ja tu mīli visu bez izņēmuma un aizspriedumiem, viss atsauksies taviem vārdiem un domām, ja vien tās būs izteiktas mīlestībā. JO MĪLESTĪBA PAZĪST VIEN MĪLESTĪBU."
"... Kur ir saprāts, tur ir arī mīlestība. Un visam bez izņēmuma jāatsaucas mīlestībai."
"...Manā dvēselē tu esi ienākusi uz visiem laikiem. Šeit, uz šīs zemes, tu esi gaiss, ko elpoju, mani sirdspuksti, asinis manās dzīslās, tu esi katrs mans sapnis, katra mana lūgšana. Tu esi saullēkts, mēness, zvaigznes un debesis. Elison, tu esi atbilde uz visiem maniem jautājumiem. Ir tik bezgala brīnišķīgi un pacilājoši domāt, ka katra dvēsele izjutīs to pašu, ko es tagad jūtu pret tevi!"
"... ES NEVARU PALĪDZĒT, JA TU PATI TO NELŪDZ. Tādēļ, lūdzu, nekad nekavējies to darīt! Tikai nelūdz pārāk bieži un nekad neprasi par daudz! Bet, ja lūdz, tad centies ne par ko citu nedomāt un saklausīt atbildi. Tu to nojautīsi."
Grāmatu elektroniskā veidā var lasīt -
https://gramataselektroniski.wordpress.com/2012/06/03/zilie-putni-deivids-v-freizers/ |
