Inguna Bauere "Ādama gredzens"
 Īss grāmatas satura atstāsts - sākusies 20. gadsimta otrā trešdaļa. Mazā Antonija no kaimiņa - lieliskā ebreju juveliera Ādama - saņem dāvanā gredzenu ar sarkanu rubīnu un novēlējumu izšķirošās dzīves situācijās uzmanīgi raudzīties, vai gredzena actiņa uzliesmos, tādējādi sniedzot pozitīvu atbildi.
II Pasaules kara beigās Antonija nokļūst Vācijā un uzdāvina gredzenu pirmajai mīlestībai. Karš un dzelzs priekškars jauniešus izšķir, katram izveidojas sava dzīve. Tikai sirmā vecumā televizora ekrānā Antonija ierauga vīrieti, kuram pirkstā ir viņas gredzens. Mazmeita vēlas palīdzēt atrisināt mīklu...
--------------------------
Inguna Bauere - rakstniece, žurnāliste, inženiere, skolotāja, laikraksta ,,Latvijas Avīze" romānu konkursa uzvarētāja. Viņa ir dzimusi Cēsīs, bet bērnību pavadījusi Liepājā, tagad dzīvo Vecpiebalgā.
No 2004. līdz 2011. gadam izdotas 12 viņas grāmatas: „Sauc mani sniegā" (2004), „Nabassaite" (2005), „Pieskāriens tumsai" (2005), „Ādaži" (2006), „Tradicionālu guļbūvju celtniecība" (2007), „Vai tiešām truša dēļ" (2007), „Vecpiebalga. Ieraudzīt, iepazīt, izjust" (2007), „Kļūdas labojums" (2008), „Kurš viņus sapratīs?" (2009), „Lizete, dzejniekam lemtā : Lizetes un Kārļa Skalbes dzīvesstāsts" (2009), „Tu esi mans tētis" (2009), „Skolas Līze" (2011).2012 gada 31. janvārī „Latvijas Avīze" sāka publicēt I. Baueres jauno romānu „Ādama gredzens", nu jau romāns lasāms grāmatā. Tā galvenās varones Antonijas prototips ir Astrīda Knāķe, ilggadējā Jaunpiebalgas vidusskolas direktore, kura rakstniecei uzticēja savai dzimtai piederīgo likteņstāstus.
"Stāsts rodas tad, ja kāds tos izstāsta. Man patīk klausīties. Un pierakstīt.
Jauko stāstu par vecā Ādamiņa mazajai meitenei Antonijai uzdāvināto gredzenu es izdomāju pati. Taču pirms tam bija kāda brīnišķīga satikšanās. Daudz sarunu, vēstuļu un, galvenais, dienasgrāmata, kuru mana sarunu biedrene rakstījusi pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem. Jūs uzminējāt - romāns „Ādama gredzens" pamatā ir balstīts uz patiesiem notikumiem, kam vēlāk intrigas, izdomājumi un rakstnieces fantāzijas piepītas klāt tādos daudzumos, ka nelielais patiesības graudiņš visam pa vidu gandrīz pazudis. Varbūt žēl. Bet varbūt tieši labi, ka tā, jo citādi mana Antonija nemaz negribētu atklāties." - tā autore.
Izlasīju grāmatiņu ar lielu interesi un pat asariņu noraudāju... Kaut kā pēdējā laikā "sagadās" lasīt par laika posmu, kad ritējusi manu vecāku bērnība un jaunība...
|
|
