Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
Rasa. Tik pazīstama un vienlaikus tik neizprasta. Ūdens lāses? Saules asaras? Zinātne apgalvo, ka tā rodoties, saskaroties siltam gaisam ar auksto. Vakarā zeme atdziest pirmā. Ja mitrums, kas atrodas gaisā caurspīdīgu ūdens tvaiku veidā, pieskaras kam aukstam, tas atdziest un pārvēršas ūdens pilienos.
Tomēr, kapēc grūti pilnībā noticēt, ka rasa ir tikai ūdens? - tai jābūt kaut kam vairāk. Ne jau velti, piemēram, alķīmiķi rasu izmantoja kā vienu no pamatelementiem Lielā Darba veikšanai - zelta (materiālā un arī kā augstākās garīgās vērtības) radīšanā. Vārds rasa tik daudzās valodās tiek izrunāts un tulkots ļoti līdzīgi. Pat sanskritā. Indieši ar vārdu rasa apzīmē pasaules jeb kosmiskās enerģijas izpausmes. Arī senajam latvietim rasa bija dievišķa vērtība, kas ārstē, dara skaistu, arī bagātu - tas no ticējuma pūra. Šodien mēs pat neapjaušam, kas tā par bagātību, ko minam kājām, neievērojot.
Ā. Bukevics min, ka latviešu - lietuviešu vārdnīcā vārda asara tulkojumam pārnestā nozīme ir lāse, rasa. Tātad ar Saules asariņām mūsu tautasdziesmās varētu būt domātas rasas lāses, kas īpaši godātas:
Man uzauga viens brālītis
Zirņu ziedu greznumiņu;
Tam pārvedu līgaviņu
Kā Saulītes asariņu.
Ornamenta pamats ir punkts, no tā veidojas visi citi raksta elementi. Punkts noslēgta apļa vidū ir Saules simbols astronomijā. Bet mūsu tautasdziesmā, gan arī sengrieķu mītā sākuma punkts ir debess kvēles sārtums jeb Saules staru atspīdums atmosfērā, kas tad arī darbojas kā ierosinātājs, lai veidotos rasas lāses - Saules asariņas.
Nelij' vaira, lietus diena,
Kad Saulīte gauži raud:
Es atradu ganīdama
Divas Saules asariņas.
Saules asaras (rasa) tautasdziesmās attēlotas arī kā sarkanas, sudraba vai zelta ogas, ko lasa Saules meitas, un ir Saules enerģētiskā, radošā spēka simbols:
Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sudraba ogas aug;
Saules meitas lasītājas
Ar sudraba kanniņām.
Saules asaras (rasa) - ogas birst, Saulei gulēt ejot, arī rītā atdzimstot. J.Kursīte raksta: „Ogas ir arī Saules nākamās atdzimšanas simbols - viņas dzīvības enerģijas sēkla."
Atminiet, sveši ļaudis,
Kur saulīte nakti guļ?
Vidū jūras uz akmeņa,
Kur sarkanas ogas auga.
Tur saulīte raudājusi,
Tur birušas asariņas.
Zelta un sudraba krāsa ne tikai mūsu mītiskajās tautasdziesmās un brīnumpasakās, bet arī pasaules mitoloģijā ir krāsas, kas pieder pārdabiskām būtnēm, dievībām un enerģētiski pārsātinātām parādībām vispār. Ja zelta vai sudraba krāsās ir augļi, vielas, priekšmeti, tie jau ir apveltīti ar pārdabisku spēku. Nemirstību un mūžīgu jaunību var iegūt, mazgājoties zelta rasā, ēdot zelta vai sudraba ābolu, atrodot zelta papardes ziedu. Un te nu bezgala daudz piemēru no Jāņu dienas ticējumiem:
· Jāņu rītā meitas mazgājās kviešu rasā, no tās viņām baltas sejas;
• Priekš saules lēkšanas vajaga arī Jāņu rītā smelt rasu no zāles, ar to govīm mazgā muguru, tad govis dodot daudz piena;
· Jāņu rītā priekš saules jāsavāc rasa dažādu izsitumu un kaišu dziedēšanai;
• Jāņu nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tanī mazgājas, tad tiek skaista. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu un sudrabu. Arī raganas notrauc un savāc Jāņu rasu, lai iegūtu citu svētību.
• Jāņu vakarā jālasa vībotņu ziedi, jāiesien kabatas lakatiņā un naktī jābrien ūdenī vai rasā, tad tie ziedi pārvēršas zeltā vai sudrabā.
Vasaras saulgriežos ūdenim bija liela loma, līdzīgi kā Lieldienu rīta izdarībās. Ūdens ir viena no galvenajām zemes stihijām, arī dzīvības un nāves robežām. No ūdens dzimst gan dievības, gan mūsu pašu dvēseles. Arī saule atdzimst no ūdens, no jūras vidus. Šajos gada pagrieziena punktos izplatīta bija peldēšanās strautos, avotos un rasā. Tam sakars ar ūdens dziednieciskajām īpašībām, kuras īpaši pastiprinājās Saules stāvokļu maiņās. Sudraba krāsa latviešu garīgajā mantojumā saistās ar ūdeni, tāpat kā ar gaismu un debesīm, tātad - augšējo jeb dievišķo pasauli. Sudrabam un zeltam piemīt maģiska spēja aizsargāt cilvēku.
Ripo zelta rasas lāses pa mūsu zemīti, un nesakiet, ka tās ir tikai ūdens. Rasas enerģētiskā vērtība vēl ir pētāma un apzināma. Un tam vislabākais laiks ir vasaras Saulgrieži - Jāņi, kad viss dabā sasniedz enerģētisko kulmināciju. Lai arī mēs to sajustu, nolieksimies zemu, zemu paklanīsimies Saules asarai un pieņemsim to kā svētību savai miesai un dvēselei...
... Tātad, kas ir zelta rasa?...
Dace Nasteviča
https://www.dvesele.lv/article/show/2530
