MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Meditācijas Salacas krastos


  Viena no skaistākajām vietām Latvijā ir Mazsalacas apkārtne. Rāmā Salacas upes plūsma, sārtās smilšakmens klintis, dzidrie avoti, majestātiskās priedes, senie pilskalni, akmeņi, neskaitāmās alas un dabas miers. Uz Mazsalacu devāmies atrast mieru un atjaunot spēkus. Savu ceļojumu sākām no Skaņkalnes pilskalna. Tālāk gar Valtenberģu muižu uz Vilkaču priedi. Tad - Velna akmens un avots, Eņģeļu ala, Sapņu trepes, Neļķu klintis, Velna ala, velna Skābuma baļļa, Velna kancele, Skaņaiskalns, Silmaču akmens ar aizaugušu avotu. Un beidzām ceļojumu apskatot Dauģēnu labirintu. (Sk. karti zīmējumā.) Mūsu ceļš veda pa Salacas labo krastu. Upes mierīgo plūdumu salīdzinājām ar enerģijas plūsmu cilvēka mugurkaula Šušumnas kanālā. Tajā plūst dzīvības enerģijas nepārtrauktā straume no Visuma Apziņas. Pārgājiena apskates objektus saistījām ar cilvēka čakrām (1. zīmējumu). Dzīvības enerģija (arī Salacas upes straume), vienmērīgi plūzdama, vienu pēc otras sasniedz katru no čakrām. Enerģijas pieplūde tajās dod jaunu izziņas soli ceļā uz sava ES izpratni. Salacas upes rāmais tecējums sakārtoja mūsu ķermeņos dzīvības enerģijas plūsmas.

Čakras ir enerģijas pārveidošanas un krāšanas vietas. Parasti cilvēka ķermenī spēcīga enerģijas koncentrēšana nenotiek. Vadot apziņu, top atmodināti šie centri - čakras. Nepareiza čakru atmodināšanas vingrinājumu taktika var kaitēt organismam. Tāpēc šāda prakse bez skolotāja nav pieļaujama. Ķermeņa pilnīga pārzināšana paplašina apziņu un rada vienoto ES.

Skaņkalnes Lībiešu pilskalns
(Pirmā čakra - pamata, saknes, zemes čakra)

Kā pirmo apskatām Skaņkalnes (Kolbergas, Skulberģu) Lībiešu pilskalnu. Tas atrodas krasta stūrī starp Salacas upi un Dambjupītes dziļo gravu. Estrāde uzbūvēta uz pilskalna virsmas un zemes darbos pilskalns ir postīts. Salacas pusē tieši zem pilskalna kraujā ir Upurala. Kādreiz no klints sienas tecējis sāļš avots. Uzskata, ka pilskalna iedzīvotāji šeit pielūdza savus dievus. Dambjupītes kraujās arī ir alas un avoti.

Teika stāsta, ka senos laikos pie Skulberģu muižas (senais Mazsalacas muižas nosaukums) klints sienā bijis avots ar sāļu ūdeni. Mūsu senči to lietojuši sāls vietā. Kāds Zobenbrāļu krustnesis avota tuvumā uzcēlis pili un sācis par ūdeni ļaudīm prasīt maksu. Tie sūdzējušies Dievam. Un noticis tā - visi avota ūdeņi satecējuši upē, bet avots izsīcis. Upi sākuši saukt par Sālsaci, kas laika ritumā pārtapusi par Salacu.

Pilskalnu un Upuralu saistām ar pirmo čakru - pamata, saknes, zemes enerģētiskais centrs. Pamata čakra atrodas muguras apakšdaļā. Sanskritā Muladhara, kas nozīmē "sākotnējais nodrošinājums". Tā ir mūsu dzīves ceļvedis. Šīs čakras enerģija nodrošina cilvēka fiziskās un garīgās enerģijas vajadzības. Un ir saistīta ar zemes elementu. Ja cilvēku māc depresija, tas liecina, ka nav pietiekošas enerģijas apmaiņas ar zemi. Pamata čakra harmonizē cilvēka dzīvības enerģiju ar Zemes enerģiju. Caur to atdod enerģiju zemei un saņem zemes enerģiju. Pamata čakra dod cilvēkam drošību, aktīvu darbības enerģiju un veido fiziskās dzīves pamatu. Tā saistīta ar pārējām. Koncentrēšanās uz pamata čakru dāvā mieru un pamatīgumu, kas ļauj atbrīvoties no zemapziņā slēptajām bailēm.

Koncentrējoties
var vizualizēt slaidu ozolu ar saknēm zemē un zariem debesīs. Enerģija nāk no zemes pa saknēm, ceļas uz augšu, piepilda visus zarus un plūst debesīs. Pilskalnā vizualizējām tā seno avotu. Avota ūdeņi, bagātinot ar enerģiju Salacas upi, deva enerģiju arī mūsu pārgājienam. Tā uzdevums - katram harmonizēt savu fizisko un garīgo pasauli, veidot spēju saprast sevi un nostiprināt sevī Gribu radīt. Čakras dzīvnieks ir Ganeša.

Teksts meditācijai:
"Manī ieplūst stipra dzīvības enerģija no zemes. Zemes enerģija harmonizē mani. Es dodu zemei mīlestību un gaismu. Es saņemu no Visuma sev vajadzīgās zināšanas. Es jūtu savu saistību ar Zemeslodi."


Vilkaču priede, Velna akmens un avots
(Otrā čakra - Svadhistana, sakrālā, ūdens čakra)


Skaņākalna dabas parkā aug priedes, kuru vecums ir aptuveni 150-200 gadi. Vispopulārākā no tām - Vilkaču priede. Pakāpeniski noskalojoties irdenajam smilšu slānim atsegušās priežu saknes, 1-1,5 metru augstumā izveidojot sakņu lokus. Tautas ticējums vēsta: kas spējis iziet caur Vilkaču priedes saknēm, tam nelaime neko vairs nespējot padarīt. Turpretī cita teika vēsta, ka trīs reizes kailam atmuguriski izlienot caur priežu saknēm veca Mēness pusnaktī, cilvēks varot pārvērsties par vilkati. Lai atkal kļūtu par cilvēku - jāizdara tāda pati darbība. Mazliet tālāk, ceļa kreisajā pusē, braucot uz Skaņokalnu, atrodas Velnakmens takas sākumā. Teika stāsta, ka velns nesis akmeni, jo gribējis aizbērt Salacu, bet iedziedājies gailis. Nelabais pametis akmeni un aizskrējis. Turpat arī iztek avots.

Vilkaču priedi, Velna akmeni un avotu saistām ar otro čakru. Otrā čakra ir ES sakrālā māja. Tā vienota ar astrālo plānu, atrodas vēdera lejasdaļā un saistās ar dzimumorgāniem un liesu, sevī ietver radošuma, vairošanās, seksa, morāles un paša kontroles enerģiju. Saistīta arī ar ūdens elementu. Tās enerģija rada sapņus un jūtas. Caur šīs čakras enerģētiku iegūstam brīvību un sagatavojamies pārmaiņām - tā dod mums spēju piemēroties apstākļiem un ļauj brīvi „peldēt" pa dzīvi. Un atbrīvoties no naida, attīsta intuīciju, sapņošanu.

Izlienot caur Vilkaču priedes saknēm pārvaram robežu starp fizisko un astrālo pasauli.

Koncentrēšanās
pie avota un mazgāšanās avota ūdenī nostiprina jūtas un atbrīvo no naida. Notiek mūsu jūtu pasaules harmonizēšana. Varam lūgt palīdzību, lai atbrīvotos no atkarībām un to radītās depresijas. Čakras dzīvnieks ir krokodils - ūdens valdnieks.

Teksts meditācijai:
"Manī ieplūst stipra dzīvības enerģija no ūdens. Es peldu visās dzīves situācijās kā upes straumē, paļaujoties savai intuīcijai. Es piepildu savus sapņus un ticu saviem lēmumiem. Es pieņemu jaunas domas un atbrīvojos no naida."


Eņģeļu ala un Sapņu trepes
(Trešā čakra - Manipura, uguns čakra)


Iedami gar Salacas malu tālāk redzam Eņģeļu alu, kura atgādina gotiskas katedrāles durvis, ap kurām izvietotas smilšakmens skulptūras. Skaists dabas veidojums! Ala savu vārdu ieguvusi klinšu arkveida atseguma dēļ, kas atgādina eņģeļa spārnus. Tās garums 7,5 m, platums pie ieejas 3,5 m un augstums 3,4 m. No alas burbuļo neliels avotiņš. Teika vēsta, ka aizlaikos Salacas krastā, Skaņākalna apkaimē apmeties pats velns un, kā jau nelabajam pieklājas darīt nelabus darbus, sācis slīcināt cilvēkus Salacā. To redzēdams, Dievs sūtījis eņģeli viņus sargāt. Dieva sūtnis apmeties Eņģeļu alā un tā devis tai nosaukumu. Upes malā - lieliska koncentrēšanās vieta. No Eņģeļu alas dodamies uz Sapņu trepēm - pa taciņu uz tiltiņu, kur satiekas mīlētāji. Pa trepēm augšup kāpjot, jāiedomājas kāds sapnis, jāskaita pakāpieni un tas sapnis jāsapņo. Ja pats ļoti ticēsi, tad piepildīsies. Ja doma pārtrūkst vai trepju pakāpienu skaits sajūk, tad iedomātais nepiepildoties. Teika stāsta, ka Valtenberģu muižas barons pieņēmis par pārvaldnieku jaunu cilvēku. Viņš stipri iemīlējies barona meitā Eleonorā. Arī jaunava nav palikusi vienaldzīga. Kad vecais barons dienesta lietās vasarās bijis izsaukts uz Pēterpili, pārvaldnieks un jaunā baronese slepus satikušies tur, kur tagad atrodas sapņu trepes. Lai tikšanos slēptu no muižas ļaudīm, uz Sapņu trepēm abi mīlētāji devušies katrs pa savu ceļu. Lai baronesei būtu vieglāk pa stāvo krastu uzkāpt, pārvaldnieks licis ierīkot trepes. Tomēr noslēpumu abi jaunieši nav spējuši glabāt. Kad, no Pēterpils atgriezies, vecais barons uzzinājis par Eleonoras romānu ar pārvaldnieku, viņš meitu uz karstām pēdām nosūtījis uz Itāliju papildināties zinībās un uzlabot veselības stāvokli. Pārvaldnieks aiz bēdām saslimis un nomiris.

Eņģeļu ala un Sapņu trepes saistām ar trešo - saules pinuma čakru. Sanskritā - Manipura, kas nozīmē "zaigojošo dārgakmeņu pilsēta". Tās enerģija dod intelekta līdzsvarotību, pašapziņu un spēju būt paškontrolētam, kā arī labu noskaņojumu. No šīs čakras sākas personības izaugsme. Tā ir saistīta ar debesīm un uguns enerģiju. Liesmas sadedzina un pārveido visu veco un negatīvo.

Koncentrēšanās
uz degošu uguni dod enerģiju šai čakrai, bet centrēšanās uz pozitīvām domam pārveido negatīvās domas un jūtas. Visu nelāgo var vizualizējot sadedzināt un palaist kā dūmus. Čakras stimulēšanai ieteicams lasīt informatīvas grāmatas, veikt prāta un atjautības uzdevumus, minēt krustvārdu mīklas. Koncentrēšanās uz uguni ļauj atbrīvoties no šaubām un nostiprināt savu pārliecību. Čakras dzīvnieks ir auns.

Teksts meditācijai:
"Caur uguni es pārveidoju negatīvās domas pozitīvajās. Es pieņemu savu atbildību par paša dzīvi. Savas šaubas pārveidoju par zināšanām. Mana iekšējā uguns palīdz īstenot manas cerības un sapņus.


Neļķu klintis, Skābuma baļļa, Velna ala un kancele
(Ceturtā čakra - Svadhistana, sirds, ūdens čakra)


Neļķu klintis ir viens no krāšņākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā un viena no skaistākajām vietām Vidzemē. Tās ir gleznains sarkanā smilšakmens atsegums 20 m augstumā un 300 m garumā, dēvētas arī par Suņu un Velna klintīm. Nosaukums cēlies no šeit ziedošajām savvaļas smilts neļķēm. Uz klints aug Latvijā slaidākās priedes. No spraugas nelielā grotā urdz avotiņš, ko sauc par Skābuma baļļu. Uz klints atrodas „Sešstūrains enerģijas namiņš", kur var just enerģijas strāvas. Ja esat tur, izmēģiniet. Sevišķi skaists skats uz klintīm paveras no Velna kanceles. Velna ala ir sena kulta vieta ar šauru ieeju, tā atgādina tuneli. Vai 4 m augstu pagrabu. Unikāls dabas veidojums, jo atrodas klints virsotnē. Esot tur arī pazemes tukšumi. Velna alas garums 16 m, augstums 3-4 m, pudeles forma. Iekļūt var noliecoties un ejot pa 5 m garu, tumšu eju. Alas galvenajā daļā - kambarī, smilšainā klona platība sasniedz 50 m2. Tam pāri - augsta kupolveida velve ar tumšsarkanām smilšakmens sienām. Uz klona ir vēsi pat viskarstākajās vasaras dienās, tāpēc šo alas daļu sauc arī par ledus pagrabu. Skābuma baļļa atrodas zem Velnalas pašā Salacas upes krastā, kur no klints iztek avotiņš.

Par Velna alu teika stāsta, ka senos laikos tur dzīvojis Velns, bet labajā stūrī, kur pazemes telpā ir tāda kā kabata, nelabajam stāvējusi skābumķērne un mantu lāde. Bēgdams no alas šis apgāzis trauku ar skābumu (vidzemnieku dzēriens), tāpēc vietu, no kuras iztek avotiņš, sauc par Skābuma baļļu.

Lai nonāktu pie Velna kanceles, jākāpj pa kāpnēm, kas no Skābuma baļļas ved augšup stāvajā senlejas krastā. Teika vēsta, ka no šejienes velns svētdienās teicis savus ačgārnos sprediķus, līdz viņu padzinuši no šī novada.

Zaigas „teika" stāsta, ka Velna miteklī Dainis iesāka Jānim stāstīt par alu un noslēdza savu stāstījumu ar vienu no savām skaistākajām lekcijām, ko bijām dzirdējuši. Pāris tēzes: „Enerģētiski spēcīgās vietās laiks it kā apstājas. Laiks vispār gan ir, gan nav, tas ir cilvēku priekšstatu kopums. Kad esam laimīgi, laiks nav būtisks, tas it kā apstājas. Meditējot arī var panākt tā apstāšanos. Galvenais cilvēkam - spēt piedot, no visas sirds, ne tikai vārdos. To ir grūti izdarīt.". Uz Jāņa jautājumu „vai tu varētu te 7 dienas meditēt?", Dainis atbildēja: „Man tik daudz nevajadzētu, varbūt pietiktu ar 7 minūtēm! Bet vispār, kāpēc cilvēkam jāmeditē? Vai viņš zina, ko grib ar meditāciju panākt? To ir ļoti svarīgi zināt. Ja to zina, tad var pat nemeditēt, jo viss agrāk vai vēlāk pie viņa atnāks pats. Ja nezin, ko grib, tad arī no meditācijas nebūs liela jēga." Zelta vārdi! Tāda lekcija bija kā eliksīrs dvēselei.

Neļķu klintis, Skābuma baļļu un Velna alu saistām ar ceturto - sirds čakru. Sanskritā - Anahata. Tās enerģija smalkajā ķermenī veido saiti starp fizisko un garīgo pasauli un tur notiek augšējo čakru enerģijas pārveidošana un nodošana zemākajām čakrām. Tās saistās ar radīšanas, saglabāšanas un iznīcības enerģiju. Šī enerģija mudina mūsos sapņus, jaunas idejas un domas. Tieši sirds čakra dod iespēju saņemt un dot mīlestību. Un ir saistīta ar gaisa elementu. Ja sirds čakras enerģija nav harmoniska, tad tā provocē greizsirdību un egoismu. Tāpēc cilvēks jūtas emocionāli nepiepildīts.

Koncentrēšanās
ir vērsta uz prāta attīrīšanu un gara gaismu. Var sadziedēt vecās emocionālās „brūces" dvēselē un no jauna „elpot svaigu gaisu". Koncentrējamies uz ķermeņa vieglumu un lidojumu gaisā, uz piedošanu un sevis pieņemšanu. Čakras stimulēšanai nepieciešamas pastaigas brīvā dabā kopā ar draugiem vai ģimeni. Čakras dzīvnieks ir melnā antilope, kas simbolizē fiziskās pasaules gaismu.

Teksts meditācijai:
„Mana sirds ir brīva no sāpēm. Manas pēdas saņem no zemes enerģiju un ļauj dvēselei lidot. Es atbrīvoju savu naidu, dusmas un šaubas. Mana sirds piepildās ar Gaismu. Manā sirdī ir uzticēšanās un mīlestība. Mani skaistākie sapņi un neticamākās vēlēšanās top par īstenību.
 

Skaņaiskalns
(Piektā čakra - Visuddha, kakla čakra, ēteriskā čakra)


Skaņaiskalns ir Mazsalacas simbols. Upes straumes veidotā radze ir ļoti gluda, taisna un var lepoties ar spēcīgāko atbalss efektu Latvijā. 20 m augsta un ap 90 m gara sarkanā smilšakmens klints, kuras sienas paraboliski ieliektas. Tas izskaidro interesantos akustikas efektus. Tur esot vietas, kur atbalsī var pat čukstus teikto sadzirdēt. Pārbaudījām dziedot un ūjinot dažādās balsīs. Vienam cilvēkam jānostājas pie soliņa Salacas krast pretī klints vidusdaļai, bet otram - aptuveni 10-20 m tālāk, pie pašas upes. Pusbalsī runājot, klints atbalso skaņu, šķiet, ka otrs cilvēks runā no tās virsotnes. Atbalss efekta dēļ arī radies klints nosaukums. Iepretim stāvsienai Salacas labajā krastā apkārtējie iedzīvotāji svinējuši Līgo svētkus. Skaņaiskalns māca vienmēr runāt no sirds un patiesus vārdus.

Šo kalnu saistām ar piekto čakru - kakla čakru. Sanskritā - Visuddha, kas nozīmē „tīra vieta". Kakla čakra dod iespēju runāt ar dvēseles balsi un pieņemt atbildīgus lēmumus. Radošas idejas īstenojas caur sirds patiesību, ja tās izteiktas dvēseles valodā. Čakras enerģija harmonizē un stiprina radošu rīcību, ļauj ieklausīties citos cilvēkos un just empātiju.

Koncentrēšanās.
Šajā vietā var mācīties izpaust sevi un pieņemt patiesību. Tā veicina arī organizētību un plānošanu un ir saistīta ar ēteru kā vissmalkāko fiziskās pasaules elementu. Čakras stimulēšanai ir piemērota dziedāšana, dzeja, pastmarku vai mākslas darbu kolekcionēšana, kā arī nopietnas sarunas. Ieteicams lūkoties zvaigznēs. Čakras dzīvnieks ir zilonis.

Teksts meditācijai:
„Mani vārdi ir godīgi un skaidri. Es runāju gudri un skaidri paužu savas sajūtas. Mana sapņu un vēlēšanās robeža sniedzas debesīs. Klusēšana ir zelts - ieklausos citos cilvēkos ar atvērtu sirdi un apziņu. Es esmu savu vārdu pavēlnieks. Es esmu patiess savos vārdos, un mani darbi to apliecina."


Silmaču akmens
(Sestā čakra - Ajna, trešās acs čakra)


Silmaču akmens takas malā ir gandrīz nepamanāms. Tas atrodas aizauguša avota krastā. Akmens ir enerģijas koncentrēšanas punkts, veido saikni starp pagātni un nākotni. Tas ir arī vienotības, spēka, atbalsta, stingrības, drošības un aizsardzības simbols. Sakrāls tēls, kas rāda mūsu esības un radīšanas spējas. Var būt kā dabas radīts altāris un tikšanās vieta ar Dievu. Senlatviešiem akmens bija gudrības simbols, zem kura lika bēdu un dažreiz glabāja naudu. Akmens pauž nelokamību un stabilitāti. Avots ir dzīvības spēks, plašākā nozīmē - atjaunotnes un nemirstības simbols. Arī kosmiskā centra, dievišķā gara un attīrīšanās, iedvesmas, zināšanu simbols. Dabiskie avoti ir svētvietas, kur notiek ne tikai debesu, bet arī pazemes valgmes dievību pielūgšana. Mitoloģijā avoti parasti ir saistīti ar sievišķām būtnēm - avota nimfām, kuru klātbūtni un palīdzību piesauc dziedināšanas un attīrīšanas rituālos. Dabiskiem simboliem nav nepieciešama papildus tulkošana, jo tie runā paši par sevi, vienkāršoti izsaka ideju, kura saprotama katram. Tieši dabiskie simboli ir jo seni: lai tos saprastu, vajadzīga ne tik daudz gara piepūle, cik prasme ieraudzīt.

Silmaču akmeni takas malā saistām ar sesto - trešās acs čakru. Sanskritā - Ajna. Čakras enerģija māca uzticēties intuīcijai un izpratnei, attīstīta psihiskās spējas un ļauj cilvēkam pašrealizēties, atbrīvoties un apvaldīt negatīvās domas. Arī analizēt pagātnes pieredzi un plānot nākotni. Čakra ir racionalitātes, emocionālā intelekta un gudrības radītāja. Tā dod dziļu izpratni par fizisko pasauli. Trešās acs čakra līdzsvaro iekšējo redzējumu ar ārējo pasauli, harmonizē katra cilvēka prātu un sirdi. Turklāt nav saistīta ar kādu fiziskās pasaules elementu - tās elements ir saprāts un apziņa.

Koncentrēšanās.
Var vizualizēt kristāltīru avotu, kas bezgalīgi plūst - kā mūsu gudrība. Censties sasniegt iekšējo mieru.

Teksts meditācijai:
„Es spēju redzēt savu dzīvu kā milzīgu bildi. Es ticu savai intuīcijai un pieņemu lēmumus klausot savai sirdsbalsij. Mana apziņa un mana sirds ir vienoti. Es skaidri (ar iekšējo redzējumu) saskatu savas dzīves notikumu cēloņus. Un spēju ieklausīties sava augstākā ES teiktajā."


Dauģēnu klintis un labirints
(Septītā čakra - Sahasrara, vainaga čakra)


Dauģēnu klintis ir līdz 15 m augsts, ap 100 m garš smilšakmeņu atsegums. Tajās atrodas Dauģēnu labirinta alas. No klinšu vidusdaļas paveras skaists skats uz Salacas upi. Dauģēnu labirinta ala ir Latvijā garākā - 315 m, ārkārtīgi iespaidīga, ar pazemes upēm un sikspārņiem. No tās Salacā ieplūst spēcīgs avots. Palu laikā lielākā daļa alas applūst. Ala ir iegrauzusies smilšakmens slāņos, līdz sasniegusi mālu. Sevišķi iespaidīga ir pirmā zāle - tās augstums sasniedz septiņus metrus. Alā ļoti skaists smilšu slāņojums. Ļoti iespaidīgi izskatās arī ejas, pa kurām kā neliela upīte tek avots. Pēc tradīcijas šīs alas atrašanās vietu nemēdz izpaust un uz to nav norādījuma zīmes.

Dauģēnu klintis un labirintu saistām ar septīto čakru. Tā atrodas galvas augšdaļā un to zīmē kā tūkstoš ziedlapu lotosu. Sanskritā - Sahasrara, kas nozīmē realizēšanu. Elements - iekšējā gaisma. Durvis uz universālo dievišķo enerģiju. Tās paver iespēju doties aiz fiziskās pasaules, kur nepastāv laiks un ir bezgalīga apziņa. Tas ir ceļš uz augstāko apziņu, nodošanās brīnišķīgai Visuma apjēgai un uzticēšanās Visumam. Tā ir savienošanās ar Augstāko Saprātu un savu patieso esību. Čakras stimulēšanai pievērsiet uzmanību sapņiem. Pierakstiet tos, kā arī katru vīziju un savus izdomājumus.

Koncentrēšanās -
uz dievišķo enerģijas avotu un savu iekšējo ES. Tas ir esamības brīnums. Koncentrēšanās uz bezgalīgo un pārlaicīgo. Vizualizējam brīnišķīgo tūkstošlapu lotosu ar mirdzošo centru.

Teksts meditācijai:
„Ar prieku atveru savu apziņu bezgalīgai saistībai ar visiem radījumiem. Mans iekšējais ES dod man intuitīvas zināšanas. Es aptveru sava ķermeņa, apziņas un gara bezgalību. Mana esamība paplašinās aiz fiziskās pasaules un pieskaras dievībai. Es ļauju plūst gaismai savā esībā un tā dod gaismu manai dvēselei un garam."

Esam savu ceļojumu beiguši.


  Autors Dainis Ozoliņš
Komentāri (0)  |  2012-08-31 04:34  |  Skatīts: 1398x         Ieteikt draugiem
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ