MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Mans iekšējais dārzs


Komentārs:

lindak - 2013-02-08 20:14
oj Maija, Tu esi zelts:) sakopēju visas tavas ierunātās!! tik forši!! paldies, paldies, paldies,......:)))


Pārdomu meditācija

  Ērti iekārtojies - guļus vai sēdus. Aizver acis, atslābini ķermeni... Izdari dažas dziļas ieelpas un izelpas. Izelpojot iztēlojies, ka viss saspringums no ķermeņa aizplūst caur pēdām zemē... Visas rūpes, domas izkūp, izklīst kā dūmi... Turpinājumā brīdi elpo, kā parasti to dari, uzmanību koncentrējot uz pašu elpošanas procesu... Vēro katru ieelpu un izelpu, vēro, kā arvien vairāk atslābinies, kā tevī ieplūst bezgalīgs miers... Un tagad koncentrē savu uzmanību sirds centrā... elpo caur sirdi... turpini to visu turpmāko meditācijas laiku...

Iztēlojies, ka stāvi pie dārza vārtiņiem. Pēc mirkļa tu vērsi tos vaļā... tur aiz tiem vārtiņiem ir tavs iekšējais dārzs... Tu izstiep roku... vārtiņi veras... pretī plūst dārza smaržas, skaņas, krāsas...

Tu ej pa dārza celiņu, vērodams, baudīdams... un, kad ieraudzīsi soliņu, apsēdies. Turpini vērot, baudīt, saplūst ar visu, kas ap tevi...

Klusumā tu dzirdi savu balsi... Kad esi mierīgs, tu redzi savu seju...

Tava iekšējā dārza svētnīcā tu sajūti savu sirdi...

Tavā iekšējā dārzā gaiss piepildīts ar tavu uzvaru un paveikto darbu saldo aromātu...

Zem tavām kājām auglīga zeme - tāda tumša, valguma pilna, gatava jaunai dzīvībai.

Tomēr šeit ir arī akmeņi un nepaklausīgas saknes... Vēji reizēm draud nolauzt maigos ziedus...

Te ir arī nezāles, kuras jāizrauj. To augšanu baro tava nepacietība, neiecietība un pārliecības trūkums par saviem spēkiem, varēšanu. Tavas dusmas tevi iegrūž šo nezāļu valstībā, tavas skumjas liek atkāpties to straujās augšanas un vairošanās priekšā...

Kaut arī tu proti visu, kas jādara dārzniekam, - apstrādāt zemi, ravēt nezāles, novākt ražu, reizēm tas prasa daudz spēka un pūļu, jo pietrūkst atbilstošu darbarīku. Vai arī tu vēl turpini mācīties, kā ar tiem apieties - pārliecinoši un eleganti...

Tu būvē mūra sienas, bet pēc tam, kad klūpi un krīti, atkal jauc tās nost... Tu priekā dziedi, ieraudzījis zaļos asnus. Kad gan tie beidzot izaugs lieli?... Gadās dienas, kad uzstādītie biedēkļi dārzā tik labi pilda savu darbu, ka tu ar trīcošu sirdi ver sava dārza vārtiņus. Un kā gan tā gadījies, ka šie biedēkļi mazliet ir līdzīgi tev?...

Tu mācies pieņemt kā balvu visus augļus, kurus izaudzējušas tavas domas, vārdi, vēlmes, bailes... Ir jāpieņem viss - gan puķes, gan nezāles, tiem visiem saknes ir tavā sirdī... Tu pats esi barojis gan sapņus, gan šaubas. Tu uzcēli šīs sienas un iestaigāji šīs takas...

Tu esi šīs pašas mīļākās vietas, šī iekšējā dārza saimnieks, tu mācies būt atbildīgs par šo dārzu, lemt, kādus augus izvēlēties, lai visu iekārtotu vislabāk... Iespējams, tu mainīsi tā formu un izskatu. Iespējams, tu ziedosies, lai labāk par to rūpētos...

Un vēl tu savā dārzā mācies būt augstsirdīgs pret sevi, cienīt savas iekšējās izaugsmes harmoniju... Tāpat kā dārznieks, kurš nevar pierunāt ziedus uzplaukt ātrāk, vai augiem kļūt citādiem kā tam, kas ielikts to sēklās, tu katru dienu mācies tiekties tuvāk saulei un ar savām saknēm ieaugt dziļāk zemē, zinot, ka reiz uzplauksi visā krāšņumā, krāsās un starojumā kā brīnumains zieds!...

Izdari vairākas dziļas ieelpas un izelpas. Pie izelpas pasmaidi... Sasprindzini un atslābini muskuļus... pakustini roku un kāju pirkstus... izstaipies, atver acis... Vēlreiz pasmaidi - sev un visai pasaulei!

(No Edītes Vējas materiāliem)

Pieejams arī audioieraksts par brīvu manā izpildījumā - 

https://failiem.lv/u/mgqzkmx


Komentāri (1)  |  2012-11-06 04:19  |  Skatīts: 1889x         Ieteikt draugiem
lindak - 2013-02-08 20:14
oj Maija, Tu esi zelts:) sakopēju visas tavas ierunātās!! tik forši!! paldies, paldies, paldies,......:)))


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ