„Šī grāmata nav mīlas stāsts vēstulēs, kā varētu šķist pirmajā brīdī, šī grāmata nav arī stāts par karu un nāvi. „Adresātu nesasniedz tikai neuzrakstītas vēstules,”- saka autors. Šī grāmata ir liecība par to, ka katra vēstule, katrs uzrakstītais vārds atrod īsto adresātu – tam, kam šie vārdi ir nepieciešami”.
Maira Asare, tulkotāja
--------------------
Acīm redzot, man šī grāmata bija nepieciešama un tādēļ arī izlasīju, daudz ko pārdomāju...
Grāmatas anotācijā lasām:
Apgāds "Jumava" laidis klajā rakstnieka Mihaila Šiškina populārāko romānu "Vēstulnieks" latviešu valodā.
Mihailu Šiškinu mēdz salīdzināt ar Nabokovu un Čehovu. Viņa īpašumā ir vairāk nekā 15 Eiropas prestižākās literatūras godalgas.
Romāns "Vēstulnieks", kuru latviešu lasītājiem Mairas Asares tulkojumā izdevis apgāds "Jumava", ir maldinoši vienkāršs. Vīrietis. Sieviete. Viņu mīlestības vēstules. Vasaras māja, pirmās mīlestības vēstules. Vladimirs – Vovka un Aleksandra – Saška. Viņš aiziet karā, viņa paliek mājās, dzīvojot parasto dzīvi. Divi cilvēki, kuri viens otram raksta par pilnīgi visu – bērnību, ģimeni, dzīves sīkumiem, prieku un bēdām – kas var būt vēl normālāks? Līdz saprotat, ka nekas nav tik vienkāršs, kā izskatās...
Neskatoties uz to, ka Vladimirs mirst jau pirmajā kaujā, vēstules turpina nākt. Tas, kas savieno šos abus cilvēkus, ir nevis kopīgs laiks vai pagātne, bet gan kopīgās dzīves vērtības. Laikam nav nozīmes, nozīme ir sajūtām.
Šis romāns ir par dzīves noslēpumiem un nāves pieņemšanu. Šiškins piešķir nozīmi ne tikai rakstītajam vārdam, kas ir viņa darba atslēga, bet arī mīlestībai tās būtībā. Šiškins uzskata: "Lai eksistētu, nevajag dzīvot savā prātā, kas ir tik nesaprotams, bet gan citas personas prātā un nevis vienkārši citas personas, bet personas, kurai rūp tava eksistence."
Mihails Šiškins ir dzimis 1961. gada 18. janvārī Maskavā. Kopš 1995. gada dzīvo Šveicē un ir viens no slavenākajiem mūsdienu rakstniekiem. Pirms kļuvis par rakstnieku, Šiškins strādājis par skolotāju un žurnālistu. Viņa rakstnieka debija aizsākās 1993. gadā, kad par iztulkoto stāstu franču un somu valodā ieguva balvu par labāko gada debiju literatūrā.
-----------------
„Lasīt “Vēstulnieku” ir visai smagi, jo ik pa brīdim aizmirstas, ka tā ir “tikai” literatūra – gluži tāpat kā aizmirstas, ka romāna varoņu vēstules raksta ne gluži pats Šiškins, bet arī pagājušā gadsimta sākuma Volodja un 60. gadu Aleksandra. Aizmirstas, ka “Vēstulnieks” vienlaikus ir arī pamācība, kā rakstīt vēstules par mīlestību un nāvi, proti, par lietām, par kurām rakstīt ir gandrīz neiespējami, – neērti. Tad nu Šiškins mums raksta tieši par to, par ko rakstīt ir gandrīz neiespējami, raksta, pastarpinājies ar svešām vēstulēm. (“Tāpēc, ka arī mēs nomirsim. No vēstuļu viedokļa, mēs jau esam miruši. Svešu vēstuļu nemaz nav.”) Kara šausmu ainas no Bokseru sacelšanās Ķīnā mainās vietām ar fizioloģiskas sadzīves sīkumiem no padomju laika, bet viss uzrakstītais “nepavisam nav par mīlestību”, bet ir par nāvi, jo “ir dziļa jēga – lai cilvēks nesāk domāt. Viņš ir jāglābj no viņa paša, no domām par nāvi.” Vēl no intervijas ar Šiškinu atceros, ka viņš nāvi sauca par dāvanu – es to saprotu, tomēr no “Vēstulnieka” man gribas paglābties vienā pasvītrotā vietā: “Attālums, kas ziemas naktī šķir divus salstošos, nav liels, bet tas ir nepārvarams.”
Uldis Tīrons
------------------
Neliels citāts no grāmatas, kas mani īpaši uzrunāja:
„--- Es ticēju, ka vārdi ir mans ķermenis, kad manis nav.
Laikam jau nedrīkst ļoti mīlēt vārdus. Bet es tos mīlēju līdz neprātam. Bet viņi aiz manas muguras samirkšķinājās.
Viņi smējās par mani!
Jo vairāk es sevi ieliku vārdos, jo acīmredzamāka kļuva nespēja kaut ko izteikt ar vārdiem. Precīzāk – vārdi var radīt kaut ko savu, bet tu nespēj pārtapt par vārdiem. Vārdi ir krāpnieki. Apsola ņemt līdzi tālā jūras braucienā un tad paslepus aizslīd ar vēju burās, un tu paliec krastā.
Bet galvenais – esošais nekādos vārdos nav ietilpināms. No esošā paliec mēms. Viss, kas dzīvē notiek svarīgs, ir augstāk par vārdiem.
Kādu brīdi kļūst skaidrs – ja pārdzīvotais var tikt izteikts vārdos, tad tu neko neesi pārdzīvojis.---„
