Zvans pie durvīm. Balss no dzīvokļa: "Kas tur ir?" Un balss otrā pusē: "Un kas ir tur?" Jā... - būtisks jautājums: "Tik tiešām - Kas tur ir?"
Mēs esam Dieva bērni, nemirstīgas dvēseles, mūžīgie ceļinieki no vienas zemes dzīves citā. Mūs aicina brīnišķīgs sapnis, ideāls vai brīnumavots. Mūs vairs nav iespējams apstādināt. Pirms doties ceļojumā vien jātiek skaidrībā ar jautājumu: kas tas ir "Es?" Ceļojums uz brīnumzemi sākas no jautājuma :" kas Es esmu?" Viss, kas noticis pirms šī momenta, attiecās uz snaudošu cilvēku. No tā, kādu lomu tu izvēlēsies, atkarīga tava pašrealizācija. Ja izvēlēsies upura lomu, visi apkārtējie būs ko parādā, būs vainīgi, ka tev auksti. Ja izvēlēsies radītāja lomu, liktenis klausīs tavai gribai. Pašizzināšana ir savas Dievišķās dabas iepazīšanas augstākā forma. Tas ir ceļš uz pilnību un tavu brīvību.
Uz brīdi apstājies, atslēdzies no steigas. Nopietni pajautā sev: "Kas es esmu?"
Ne vienkārši atslēdzies no steigas, bet arī no visa apkārtējā. Un atkal uzdod šo jautājumu: "Kas es esmu?"
Ne vienkārši atslēdzies no visa, kas ap tevi, bet arī no savas personīgās vēstures. Un vēlreiz pajautā: "Kas es esmu?" Pavēro, kā mainās tavas atbildes, un pēc tam pajautā: "Kur pašlaik atrodas šis Es? No kurienes esmu atnācis? Ko es šeit daru? Uz kurieni es eju?" Un varbūt ir vērts pajautāt arī ceļabiedriem, kas ap tevi: "Kas jūs esat? Kāpēc, uz kurieni, ar kādu mērķi ejat kopā ar mani?"
LĪGUMS.
Es, Dievišķais ceļinieks, atrodoties skaidrā apziņā un pie labas veselības dāvinu sev sekojošas tiesības:
· tiesības būt stipram un tiesības būt vājam;
· būt pirmajam un arī pēdējam;
· būt ar savu viedokli, domām un saviem personīgiem uzskatiem;
· godīgi izturēties pret sevi un pasauli;
· kārtot savu personīgo dzīvi pēc saviem ieskatiem;
· cīnīties pret netaisnīgu izturēšanos, nepamatotu kritiku attiecībā uz sevi;
· cienīt un mīlēt ne tikai citus cilvēkus, bet arī sevi;
· cienīt pasauli;
· lūgt palīdzību un emocionālu atbalstu;
· smaidīt, priecāties, mīlēt; atpūsties; radīt; baudīt;
· zināt, darīt, meklēt;
· būt drosmīgam un neliegt sev tiesības būt arī bailīgam;
· tiekties uz pilnību un atzīt savas tiesības uz trūkumiem;
· būt atbildīgam par notikumiem savā dzīvē;
· tiesības kļūdīties;
· mainīt lēmumus, mainoties apstākļiem, vai pēc savas vēlēšanās mainīt savu dzīves veidu;
· tiesības uz pašizpausmi un būt īpašam, pat pretēji apkārtējo cilvēku interesēm un viedoklim;
· teikt: "Paldies, NĒ", "Atvainojiet, NĒ";
· tiesības mainīt attiecības ar partneri, ja viņš mani neapmierina;
· būt veselam;
· būt bagātam;
· būt brīvam.
Sludinot savas personīgās tiesības, es atceros, un pieņemu to, ka tādas pat tiesības ir arī citiem cilvēkiem. ES VISU DARU TIKAI SAVĀ LABĀ!
/ darīt visu tikai savā labā - tas nav egoisms. Tas saprotams tā - es daru visu sev un savai dzīvei par labu. Es daru labu sev. Kurš spēj un prot darīt labu sev, saviem tuvajiem, tas pratīs palīdzāt arī citiem un tie lūgs viņa palīdzību. Jo redzēs, ka prot un var. Ja mēs nepratīsim darīt labu sev, mēs nevarēsim palīdzēt nevienam..../
