Aļona Starovoitova.
Fragments no kluba nodarbības „Intuīcijas attīstīšana/2013.gada marts”
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
Divi intuīcijas attīstīšanas paņēmieni
1.Mehāniskais. Uzticēšanās trenēšana sava ķermeņa saprātam.
Iesākumā piedāvāju salīdzināt koordinātas:
Ko jūs saprotat ar vārdu „intuīcija”?
Jūsu atbilde _______________________________________________
Un, lūk, dažas no kluba dalībnieku atbildēm:
.. Dvēseles čuksti …
.. Sevis Patiesā, tā, kas patiesi ir vajadzīgs, sadzirdēšana….
.. kad dzirdi un pieņem savu iekšējo balsi …
.. iekšējā vadība …
.. tas ir tad, kad smadzenes nekādi nevar izskaidrot, kāpēc ir tā, bet iekšēji saprot, ka tieši tā ir jābūt …
.. uzticēšanās sev un pasaulei, iekšējā zināšana …
.. iespēja iepriekš paredzēt, sajust – vai tev tas ir vajadzīgs vai nē …
.. sajūtas un iekšējā balss …
.. sajūtas, izjūtas, domas …
.. saikne ar savu Augstāko „Es”, ar savu Dievišķo Dvēseli, Garu …
.. iekšējā zināšana…
.. iekšējā jušana…
..iekšējā gaišzināšana…
Kā redzat – viss augstāk minētais tiešā veidā ir saistīts ar garīguma pasauli.
Pastāv divi paņēmieni, kā attīstīt intuīciju. Godīgi sakot, es pat nespēju iztēloties, kā tie, kuri nenodarbojas ar garīgo attīstību, māca un stāsta to, kā attīstīt intuīciju, jo tieši šī daļa mūsos ir vistiešākajā veidā saistīta ar mūsu garīgo Vertikāli.
„Mehāniskais” paņēmiens - uzticēšanās sava ķermeņa saprātam trenēšana.
Var izmantot „mehānisko” paņēmienu, kad jūs sevi iekšēji pieradiniet un trenējiet sevī kaut kādu prasmi, kaut kādu refleksu, tāpat kā apmāca/trenē suņus veikt kādu darbību, apbalvojot pozitīvas darbības gadījumā un sodot par negatīvu jeb neadekvātu darbību.
Ja jūs nekad ne ar ko garīgu neesiet nodarbojušies, vai kopā ar jums ir cilvēki, kuri nekad ne ar ko garīgu nav nodarbojušies – intuīciju ir iespējams attīstīt mehāniski, tāpēc, ka visa pamatā ir uzticēšanās, uzticēšanās sev un vispār tam, kam jūs ticat. Es jau vairākkārt esmu teikusi – pievērsiet uzmanību apkārt notiekošajam, jūsu sajūtām, tam, ko jūs jūtat.
Diemžēl lielākā daļa cilvēku vienmēr gaida kaut ko grandiozu, pārdabisku. Tā dēļ rodas viltus gaidas, kuras pēc tam sabrūk.
Piemēra pēc apskatīsim savu saikni ar Augstāko „Es”, - kad sāc stāstīt par to, ka Visums pasaka priekšā; par to, kā tas izpaužas ikdienas dzīvē; par to, ka redzi kaut kādas zīmes, signālus – daudzi cilvēki ir ļoti pārsteigti, tāpēc, ka viņi uzskata, ka ir jābūt kādai „Balsij no Debesīm”, kaut kādai balsij jāskan galvā, vai arī jābūt kaut kam ļoti skaidram un nepārprotamam.
Par to, ka vienkārša un banāla priekšā teikšana nozīmē – kaut ko ieraugot televīzijā; izdzirdot sarunā; kad kāds piezvana, kaut ko pasaka; par to, ka arī tās visas ir Visuma zīmju izpausmes, priekšā teikšana no augšas – daudzi to pat nenojauš. Tas pats ir attiecināms uz intuīcijas attīstīšanu.
Vēlreiz atkārtoju, ka ir „mehāniskais” paņēmiens, kad jūs paši trenējat sevī šo prasmi, iesākumā – kad ķermenī parādās kāda sajūta – pozitīva vai negatīva.
Kad rodas strīdīgs jautājums – vienmēr ir vērts pievērst uzmanību tam, kas notiek ķermenī, un kā jūsu ķermenis, precīzāk, fiziskais saprāts atsaucas uz notiekošo. Tāpēc, ka prāts interpretē tikai to, ko redz, vadoties pēc programmas, kas atrodas tā [prāta] iekšienē.
Šādu programmu ir ļoti daudz: ir traumējošās, ir emocionālās, visvisādas. Tāpēc mēs ne vienmēr varam interpretēt ienākošo/saņemamo informāciju, t.i. – prātā eksistē filtri, caur kuriem informācija nāk izkropļota. Ķermenim – tam piemīt pašam savs ķermeniskais saprāts un tas ļoti bieži saka priekšā.
Tāpēc visvienkāršākais veids, kā iemācīties atšķirt kaut ko, pat ja jūs neuzticaties nekam, mācieties uzticēties savam ķermenim, nodarbojieties ar to.
1.piemērs.
Uzdodot kaut kādu jautājumu vai nonākot kaut kādā situācijā, pievērsiet uzmanību, ko jums saka priekšā jūsu ķermenis, konkrēti, kas notiek sirdī un, kas notiek saules pinumā.
Jums visiem ir pazīstama situācija, kad jūs no kaut kā baidāties vai kļūstat satraukti, jums viss „sagriežas” saules pinumā, tā it kā tur būtu parādījies kamols – tas ir pirmais signāls, ka tam ir jāpievērš uzmanība; ka kaut kas nav īsti labi.
Un tieši pretēji – mēdz būt tāds stāvoklis, kad sirdī valda pilnīga harmonija, miers, kad svētlaime burtiski plūst no iekšienes – tā ir droša zīme tam, ka jūs ejat pareizajā virzienā.
Pastāv veselas sistēmas tam, lai attīstītu uzticēšanos ķermenim un atšifrētu ķermeņa signālus, ja kādam tas interesē – ierakstiet meklētājā „kinezioloģija”, jūs atradīsiet ļoti daudzus ieteikumus, kā interpretēt šos signālus un kā tos pielietot.
2.piemērs
Mēs dzīvojam elektronisko vēstuļu laikmetā. Saņemat kādu elektronisko vēstuli un, neieskatoties tajā, mēģiniet noteikt – kādas sajūtas, kādas emocijas tā jūsos raisa. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tagad daudziem ir paaugstināts enerģētiskais jutīgums, un enerģētikas līmenī ļoti vienkārši ir nolasīt to, kas notiek.
Tāpat arī, ja jūs pārvaldāt sevis pašu enerģija, nodarbojoties ar kaut kādām enerģētiskajām praksēm, tad parotaļāties ar to ir ļoti viegli: Pienāk vēstule – jūs skatāties uz to; jūs neziniet, kas tajā ir; jūs cenšaties sajust, ko jūs jūtat un ko jūs nolasāt enerģijas līmenī.
Tas ir – jūs izstrādājat refleksu – patrenēties kādu laiku – un tas kļūst skaidrs.
Kurš no jums ir saskāries ar šādu sajūtu – kad jums atsūta kaut kādas muļķība, aizskarošu, apvainojošu vai negatīvu informāciju, ar pretenzijām, un jūs tajā pat mirklī to sajūtat?
Ar īsziņām arī tā var parotaļāties. Pienāk kāda īsziņa; jūs neziniet, kas tajā ir rakstīts, taču jums iekšā ir satraukums vai tieši pretēji – viegluma sajūta, tāpēc, ka jums ir atrakstīts kaut kas patīkams.
Kāpēc es šo paņēmienu dēvēju par „mehānisku”?
Tāpēc, ka jūs audzējiet sevī prasmi uzticēties tam, ko jūs jūtat; ko jūs nolasāt, raugoties no enerģiju viedokļa.
Jā, tam ir nepieciešams laiks.
Jā, satiekat cilvēku un pievēršat uzmanību. Jūs viņu redzat pirmo reizi, taču jūs vēršaties iekšēji pie sevis un klausāties, kas tad jūsos notiek, un pēc tam, faktiski attīstoties attiecībām - lietišķām, draudzīgām, mīlas, vērojiet, cik lielā mērā jūsu sajūtas sakrīt ar to, kas notiek patiesībā.
Tas ir garš ceļš, taču arī tas palīdz virzīties tālāk.
Mobilo tālruņu zvani, e-pasti, kaut kādas ziņas – tehnoloģiju pasaulē ir ļoti vienkārši to apgūt.
Ja jūs pastāvīgi rakstāt dienasgrāmatu un pastāvīgi pierakstiet to, kas ar jums notiek – tad šādu secību ir iespējams novērot.
Jums pašiem iekšēji tas viss nav vajadzīgs; tas ir vajadzīgs jūsu prātam, lai tas redzētu, ka jūs to varat izdarīt.
Īpaši, ja jūs neticat saviem spēkiem, šaubāties par sevi, šaubāties par savu vērtību, - šādas zīmes/šāda priekšā teikšana ir vajadzīga.
Ieklausieties šajos čukstos, kas jums saka – „ak, vajadzētu to izdarīt”.
Ir liela tādu cilvēku kategorija, kuri „iespaidojas/ir atkarīgi” no citu cilvēku viedokļa, vai arī, kuri klanās citu cilvēku autoritāšu priekšā un vienkārši atsakās no savām sajūtām; no tā, ko viņi paši jūt, saka, dzird …
Kad jums šķiet, ka ir jāiet uz vienu pusi, bet līdzās ir cilvēks, kurš jūsu acīs ir autoritāte, saka, ka – labāk ir darīt, lūk, tā un šitā, jūs rīkojaties pretēji savai iekšējai pārliecībai/šiem čukstiem/šai iekšējai balsij – šādus momentus arī ir jāpiefiksē; ir pastāvīgi jāatrodas apzinātības stāvoklī.
Es piefiksēju to un paskatos uz savas rīcības rezultātiem – ja es redzu, ka atkal esmu padevusies, atkal eju pa vieglākās pretestības ceļu, ieklausoties nevis sevī, bet tajā, kas ir bijis apkārt, un, ka esmu tam piekritusi, un, ja redzu, ka rezultāts nav īstais, - tas nozīmē, ka es nerāju sevi, neveidoju nekādas barjeras, nesāku sevi kritizēt, bet vienkārši pieņemu zināšanai: nākamajā reizē es ieklausīšos sevī.
Tas ir sākums. Taču tas, es vēlreiz atkārtoju, - ir mehāniskais ceļš; jūs pakāpeniski sevī audzējat šo īpašību un prasmi, paralēli iegūstot uzticību sev un mācot savu prātu pareizi atšifrēt signālus, kas nāk no ārienes.
Taču patiesībā cilvēki, kuri iet pa garīgās attīstības ceļu – izmanto mazliet citādus paņēmienus, tāpēc, ka mūsu intuīcija – tā ir mūsu tiešā saikne ar Augstāko Es.
Nākamajā rakstā mēs vēl dziļāk iegremdēsimies šajā tēmā, izskatīsim procesus un sapratīsim, kā tas notiek.
