Kad Tu saproti, kas un - kāds Tu esi, Tu atzīsti, ka neesi atšķirts no Pasaules, bet veido Lauku, caur kuru Universam ir iespēja izpausties un Apzināties Pašam Sevi. Jo starojošāks ir šis lauks, jo Augstāka Apziņa tur tiek akumulēta. Katrs cilvēks ir dzirkstele, kas radusies no Lielā Kosmiskā Ugunskura. Katrs cilvēks ir tonis Dieva bezgalīgajā simfonijā. Visi piedalās Dievišķā orķestra spēlē. Lai orķestris varētu darboties un simfonija pilnveidotos, ir svarīgi, lai katrs atsevišķais tonis būtu tīrs. Tas ir saistīts ar Tavu atbildību: uzturēt instrumentu skanīgu un zināt, ka ne jau katrs atsevišķais tonis pats par sevi, bet gan vieta, kur tas rodas un kurp dodas, padara to unikālu un piešķir jēgu.
* Saprast Gaismas likumu nozīmē izkāpt no saviem līdzšinējiem ierobežojumiem un atzīt,- kaut arī Tu ne vienmēr saņem to, ko vēlies un tā kā esi cerējis, Tu vienmēr saņem tieši to, kas Tev vajadzīgs.
* Saprast Gaismas likumu nozīmē atzīt, ka Tev šeit uz Zemes ir kāds Uzdevums. Katra nelaime ir kā kliedzošs Debesu pamudinājums, tā saucamais modinātājzvans (wake-up-call) no augšas, ka Tev nu ir jāuzņemas Tavs Uzdevums. Laiks šeit uz Zemes nav mūžīgs, un, skatoties no plašākas perspektīvas, cilvēka dzīve šeit uz Zemes ir vien acumirklis. Kāpēc gan tērēt vēl vairāk laika mazsvarīgām lietām?
* Tu tiec lūgts atmest visas vecās lietas, kuras Tev vairs nav vajadzīgas. Tu vienmēr esi mācīts, ka nevajag dedzināt tiltus aiz sevis. Tagad Tu tiec lūgts to darīt! Ja Tu neaizvērsi tās durvis, kas atstātas pusvirus uz Tavu pagātni, tad arī durvis uz Tavu nākotni Tavā priekšā atvērsies tikai pusvirus. Tādējādi Tu tiksi notverts starpposmā, un netiksi ne uz priekšu, ne atpakaļ. Tagad atlaid! Ļauj pagājušajam aizlidot. Atmiņas Tev neviens nevar atņemt, bet nav nekādas vajadzības tās sargāt, jo pieredze, kas ar tām saistīta, jau ir ierakstīta Lielajā Kosmiskajā Atmiņā un katrā Tavas apziņas un ķermeņa šūnā.
* Tas, kurš spēj aizvērt durvis aiz sevis un uzņemties Savu Uzdevumu, vairs ne no kā nebaidās, jo tikai tas baidās no nāves, kurš nav uzņēmies savu daļu.
* Viss ir simbols. Cilvēks pats sevī ir metafora, un dzīve ir alegorija. Visapkārt cilvēkam ir zīmes. Viss dzīvais ir simbols, metafora un alegorija Dieva radīšanas spēkam – ar VISU, ko tas ietver.Tā piemērs ir visi cilvēces reliģiozie raksti, un tie ir uztverami tikai alegoriski. Ja Tu to neievēro un uztver rakstus burtiski, Tu pazūdi ilūzijās, redzi un saproti tikai visierobežotāko daļu no īstenības: fizisko pasauli.
* Saskaņā ar Gaismas likumu cilvēks pats izvēlas Savu Īstenību. Ar spēju brīvi izvēlēties cilvēks rada to Pasauli, kurā viņš dzīvo. Tāpēc tas ir katra paša ziņā, kā ieraudzīt un strādāt ar iespējām, kas pieejamas. Ja redzami tikai ierobežojumi, tad pienācis laiks izvērtēt Sevi no jauna. Tie, kuri apraud iespēju trūkumu, aizmirst, ka mazās durvis bieži ved uz Lielām Telpām. Un to var ieraudzīt vien tad, kad Sirds atveras un Gaisma plūst...
Fragmenti no Larsa Mūla grāmatas "Lauztās sirds atziņas"
(Ievas Ančevskas tulkojums no dāņu valodas)
