MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


15.02.2014.


Februāris jau pusē! Laukā tāds pavisam pavasarīgs rādās, tikai šur tur vēl manāms kāds bijušā, ne pārāk dāsnā sniega krikumiņš. Putnu balsis arī jau tīri skanīgas. Jā, ziema šogad nav mūs lutinājusi ar savu baltumu. Atliek vien meklēt savā sirsniņā to baltumu...

Pagājušajās brīvdienās izdevās tāds ziemīgi pavasarīgs pārgājiens kādu 10 km garumā ar mērķi - satikt lielo seno Silmaču dižakmeni salacas krastos... Biju tur bijusi tikai pāris reizes senāk, bet nu kaut kas sauca un aicināja, līdz aizgāju... Tādas patīkamas sajūtas pie tā akmens... Līdz šim mani vairāk “uzrunājuši” koki, bet vienmēr esmu ar bijību izturējusies arī pret dažādiem akmeņiem... Joprojām mācos sajust Dabas mātes raidītās zīmes... (Lai piedod mans Meža rūķītis, ka dzīvnieku pēdas un putnu balsis joprojām neprotu vēl atšķirt, lai gan tieku mācīta!) Cenšos! Jūtu, ka pārāk maz pēdējā laikā esmu saskarē ar dabu. Jālabojas!                                                                  

Laiks neapturami steidzas uz priekšu. Arī mūsu dzīves Laiks. Pirms dažām dienām bibliotēkā bija ienākusi kāda sieviete, mana bijusī kaimiņiene, kuru nebiju redzējusi vairāk kā 10 gadus... Mēs abas viena otru sākumā neatpazinām, kā esam izmainījušās! Es atpazinu tikai pēc vārda, jo bija jāizsniedz grāmatas, viņa mani pēc balss... Tādi gadījumi ar citām niansēm bijuši vairākkārt, kā apliecinājums par dzīves nerimtīgo ritējumu.

Šonakt sapnī redzēju savu sen mirušo vecomāti, kuru dzīvē vien mans pirmais bērns ir redzējis. Sapnī viņa bija dzīva savā mājā un es ar saviem nu jau pieaugušajiem bērniem bijām aizbraukuši ciemos...

Es esmu ik pa laikam domājusi, ka manā dzīvē nav izveidojušās paaudžu saites. Pati esmu augusi nepilnā ģimenē bez tēva tiešās klātbūtnes un nepratu saglabāt arī savējo. Tiesa, mūsu attiecībās nav naida, taču katram mums ir sava dzīve. Varbūt tā ir vainas sajūta, kas mani reizēm nomāc attiecībā pret bērniem, bet apzinoties to, kāda ir veidojusies mana dzīve, diez vai citādāk būtu bijis arī labāk. Sapnī mana mīļā vecāmāte dāvāja savu sirdsgaismu maniem bērniem, varbūt tādejādi savienojot šis saites... Paldies, vecomāt!

PALDIES PAR VISU, KAS AR MANI IR NOTICIS!

Ar mīlestību un gaismu sirdī - Maija
Komentāri (0)  |  2014-02-15 19:23  |  Skatīts: 867x         Ieteikt draugiem
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ