Un atkal grāmata par manas paaudzes cilvēku - aktrisi. Aktieri ir tās profesijas pārstāvji, kurus zina daudzi, par kuriem interesējas, par kuriem raksta... Gribot negribot, lasot šādas biogrāfiskas grāmatas, ir jādomā arī par sevi, savu dzīvi... Man patika šī grāmata, atšķirībā no grāmatas, kas arī nesen iznākusi par citu pazīstamu aktrisi. Uzrakstīt var dažādi...
-----------------------------
Viņa ir spēlējusi karalienes, verdzenes, asprātībā dzirkstošus skuķēnus, vienkāršas kalpones, mīlestībā apmulsušas sievietes. Spānijas Isabella sapnī pie viņas nāk savos čaukstošajos krinolīnos, sāpēm acīs par izpostīto dzīvi uz viņu raugās Heda Gablere, citreiz pēc pirmā nomidža klauvē un jokus sprēgā Suzanna. No vēl senākiem laikiem ierodas arī Pelnrušķīte, tepat līdzās arī nocietinātā, naudaskārā Toma vecmāmiņa... Vēl uz brīdi tādā kā pusmiegā - cik gadus atpakaļ tas bija?... Sapnī atnāk arī tie, kuri jau spēlē Lielajā Debesu teātrī. Alfrēds Jaunušans, Kārlis Sebris, Elza Radziņa, Alfrēds Videnieks un citi, kas dzīvē arī Guntai nav lieguši padomu un dāsni dalījušies. Par to, kas aiz teātra durvīm, viņa nav bildusi ne vārda, bet ir atļāvusi nedaudz pavērt aizkara maliņu uz savu privāto un skatuves dzīvi. Gunta vienmēr cer, un dzīvos un strādās tā, lai savam mīļajam teātrim un skatītājam būtu vajadzīga.
Grāmatu par skatītāju iemīļoto aktrisi uzrakstījusi Guntas Virkavas jaunības gadu draudzene Aina Liepiņa. «Ne uzreiz pilnībā atvēros un visu stāstīju. Es tikai lēnām pavēros vaļā,» aktrise atklāj, uzsverot, ka grāmatā stāstīts par viņas bērnību un vecākiem, daudz stāstīts par teātri un lomām, par cilvēkiem, ar kuriem viņa savā dzīvē tikusies, taču pāri «sarkanajai strīpai», kas skar viņas privāto dzīvi, aktrise neatļāvās kāpt pāri. «Mazu aizkara maliņu uz savu privāto dzīvi esmu atļāvusies pavērt, jo pavisam bez tās jau arī nevar. Un tomēr es uzskatu, ka grāmata nav dzeltenā prese, ka tur nav jāiztirzā tas, kas notiek aiz teātra durvīm, tāpēc to, ko negribēju stāstīt, es noklusēju, bet melots šajā grāmatā nav nekas!»
Par G. Virkavu ne viens vien teiks: šī aktrise ar gadiem nav mainījusies un izskatās tikpat lieliski. Par šo apgalvojumu aktrise tikai smej un atklāj, ka receptes, kā izskatīties lieliski, neesot. "Katram ir ielikti savi gēni, un tāpat mums katram ir dots savs laika sprīdis, kas jānodzīvo. Tajā jābūt tādam, kāds viņš ir."
Tomēr pats svarīgākais ir domāt labas domas, mīlēt sevi un citus. "Jāatzīst, ka arī man ne vienmēr ir labs garastāvoklis, ir depresijas periodi – kā jebkurai sievietei. Daudz kam esmu pārkāpusi pāri, taču pats galvenais ir mācēt piecelties." Te nozīme ir kā pašas gribai, tā apkārtējiem. "Galvenais ir izturēt. Un šo izturību sniedz apkārtējie cilvēki, cerība, ticība un labas domas," tā Gunta Virkava.
