Viss sliktais bija ar mums vakar, stundu vai minūti atpakaļ. Bet mēs atrodamies tagadējā mirklī - šeit un tagad. Tieši šis mirklis arī ir dzīve, Dievs, prieks, un miers, tikšanās ar sevi, ar pašu tuvāko, mīļāko. Tā ir jauna iespēja, vienreizēja iespēja sajust, kas ir īsta laime, īsta milestība. Tieši tagad mēs varam atbrīvoties no slimīgās pagātnes nastas ar pašu vienkāršāko veidu, neveltot spēku vai enerģiju, nemokot sevi ar ilgu gaidīšanu, neatliekot uz mūžīgo "vēlāk", "rīt", "pirmdien", kad bērni izaugs", kad aiziešu pensijā".
Un viss mums izdosies,ja mēs....
- izolēsimies , apsēdīsimies ērtāk, iedegsim sveci(labāk svētītu), ieslēgsim mūziku;
- apzināsimies šo mirkli, atļausim visam vienkārši notikt, atļaujot Dievam izpaust savu klātbūtni un žēlsirdību;
- noskaņojamies tikai uz labo, sev paskaidrojot: Viss ,kas ar mani notiek, - nav nejauši, tas ir svarīgi.
Brīnumainā dzīve.
Mēs saprotam, ka piedot sev un citiem, nozīmē pārmainīt savu likteni. No sirds vēršamies pie Dieva ar lūgšanu vai ar prasību palīdzēt šajā labajā nodomā. Mēs stingri ticam, ka Viņš, pats mīlošākais, saprotošākais, kuram nav nekā neiespējama, dzird mūs un atbild mums. Mēģinām sajust, kāda var būt izdziedinoša piedošana. Mēs sakām sev un dzirdam teikto...
Es sirsnīgi piedodu sev par to, ka nepieņēmu sevi tādu, kāds es esmu, - ar visām savām rakstura īpašībām, pieradumiem, ķermeni; neatļāvu sev izdarīt to, ko gribēju. Piedodu par to, ka nemīlēju sevi; par to, ka nodevu citus, nosodīju un apvainojos uz tiem. Es piedodu visas savas kļūdas.
Es no visas sirds piedodu saviem vecākiem: kā tik tēvs ar māti pret mani neattiecās, viņi palīdzēja atnākt man šajā pasaulē, mīlēja mani un rūpējās par mani tieši tik, cik viņi bija uz to spējīgi.
Es no visas sirds piedodu visiem, kas bija un ir manā dzīvē, kas man palīdzēja attīrīties, izdziedināties, uzkrāt pieredzi un gudrību. Un tos, kas mani nodeva un nesaprata .
Es no visas sirds piedodu savai pagātnei, pieņemot to tādu, kāda tā bija.
Es no visas sirds piedodu Dievam, kas atļāva visam notikt , tā kā tas notika. Es ticu, ka Viņš zina, kā mani attīrīt un izdziedināt, pat ja tas man kādā momentā nesīs ciešanas.
Es no visas sirds piedodu visiem un visu, kas ļauj man uzzināt, kas es esmu īstenībā.
Piedodot, es atļauju sajust sevi vienotu ar visu, kas sastāda šo brīnumaino pasauli, atbrīvojoties no visa, kas izraisa bailes, šaubas, slimības, neveiksmes.
Piedodot, es iegūstu dvēseles mieru, un tas man ļauj būt pateicīgam par katru dzīves mirkli, par katru noieto soli, par katru iespēju sajust mīlestību.
Piedodot šeit un tagad, es atbrīvojos no visiem aizvainojumiem, pretenzijām, slimībām un dodu sev iespēju tuvākaja laikā labvēlīgi iekārtot savu personīgo dzīvi, iespēju kļūt veselam, laimīgam un pašpārliecinātam cilvēkam.
