Beidzot esmu izlasījusi arī Kristīnes trešo grāmatu no cikla „Eņģeļu acis” – „Atbrīvot sargātāju”! Zināju jau par tās iznākšanu no pašas autores, bet negadījās iespēja ātrāk to iegādāties. Un tad tā pie manis atnāca, kā nesenās vārda dienas Dāvana un tūlīt ķēros pie lasīšanas. Tā pagāja mana brīvdiena, lasot šo grāmatu. Jāatzīstas, ka tēma nav no vieglajām un nu jau pazīstot autori personīgi mazliet tuvāk, saprotu kādēļ... Lai arī izejot šo Mācību stundu caur šo grāmatu, kādu laiku paliek pārdomu smagums, taču – Mācības ir dažādas un katram mums SAVA. Arī caur grāmatām un rakstīto vārdu. Paldies, Kristīne!
«Uz Zemes katrs mirklis ir mācību stunda, lai mūsu Dvēseles augtu. Un tam, vai mēs to apzināmies vai ne, nav nozīmes. Tā vienkārši notiek. Jo mēs krājam pieredzi. Reizēm šķiet, ka pieredze ir pārāk smaga, vai, ka tā ir slikta. Nav sliktas, vai labas pieredzes. Ir tikai pieredze! Tā mēs augam. Tā nobriest mūsu Dvēseles. Neviens nekad nav teicis, ka ceļš uz Gaismu ir viegls. Taču apzinoties patiesību par savu īsto būtību, par savu brīvību, pazūd bailes, pazūd drāma, pazūd vajadzība spēlēt upuru lomas... Mēs sākam pasaulē dzīvot caur Sirdi, nevis caur prātu, caur tīrām sajūtām, nevis emocijām. Mēs pasaulē sākam vērties vaļējām acīm. Te un tagad. Izdzīvo pēdējo stāstu «Eņģeļu acis» kopā ar Elizabeti. Viņas ceļu līdz Gaismai bez robežām. Līdz absolūtai brīvībai SEVĪ.»
"Uz Zemes katrs mirklis ir mācību stunda, lai mūsu Dvēseles augtu. Un tam, vai mēs to apzināmies vai ne, nav nozīmes. Tā vienkārši notiek. Jo mēs krājam pieredzi." Tā savā grāmatā raksta autore.
