Paturpināsim par karmu…
Kā jau rakstījām - karma ir pilnīgi viss, karma ir darbība, kustība. Ja mēs izsakām to, ko gribam - rodas karma, rodas darbība un kaut kas sāk notikties. Tas, kā šie notikumi ietekmē mūs un visus pārējos - rada karmu.
Ja gribu būt diktators un valdīt pār citiem, tad radu ļoti daudz sekas un tās visas nāksies piedzīvot uz savas ādas. Nav sliktas karmas vai labas karmas, nav sliktas pieredzes vai labas pieredzes.
Ir tikai izvēle, Dieva priekšā mums ir tikai izvēle un nevienu izvēli tas nenosoda, neviena izvēle nav grēks. Vienkārši katra izvēle rada to, ko piedzīvosim. Tas, ko saucam par slikto karmu - ir tas, ka simtiem reižu uzkāpjam uz tā paša grābekļa un jau tā ir apnicis dabūt punu pierē no vienas un tās pašas situācijas, ka nu jau ir garlaicīgi.
Man patika seriāls Vikingi un viņiem tur ir ļoti interesanta filozofija - viņi nogalina ar apziņu, ka arī viņus kādreiz nogalinās un viņu izpratnē tas ir pilnīgi normāli. Karotājiem pat ir kauns nomirt mājās gultā sirmā vecumā. Taču cik ilgi tas ir interesanti - tā var vienu dzīvi, divas, varbūt kādam tas ir interesanti desmit vai simts dzīves pēc kārtas un tad apnīk. Un tad, kad mums apnīk, mēs sākam ģenerēt kaut ko citu.
Katra vieta Visumā piedāvā tādu kā notikumu situāciju un pieredzes ēdienkarti. Tas, ko redzam uz šīs planētas ir šīs Zemes pieejamā pieredze vai ēdienkarte. Visu, ko zinām par vēsturi un to, kas notiek apkārt. Tikai tad, kad vienā restorānā, kurā mums patīk, esam pamēģinājuši visus ēdienus, visās formās - gan aukstus, gan karstus, gan vēl šādus tādus. Kad esam paēduši, kad esam badā, kad strādā viena vai otra pavāru maiņa, mums tas apnīk un mēs dodamies uz citu restorānu. Tieši tāpat ir ar šo planētu. Tie, kas ir pabijuši pilnīgi visās lomās, ir gatavi doties tālāk un tikai tie, kas apzinās, ka ir pabijuši visās lomās, saprot to, ka nav ne laba, ne slikta karma. Tā vienkārši ir pieredze.
Mēs pilnīgi visi esam piedzīvojuši pilnīgi visu! Un ja lasāt šo rakstiņu, tad tas viennozīmīgi attiecās arī uz Jums. Protams, daudzi nav piedzīvojuši visu, taču tie visticamāk neizlasīs šo rakstiņu.
Tas, ko šajā laikā un šajā dzīvē visvairāk darām - mēs noslēdzam tēmas, atraisām visus mezglus, kas sasējušies pa šo laiku, ko esam pavadījuši uz Zemes. Protams, ja esam pārguruši vai neesam pietiekami spēcīgi, lai atsauktu atmiņā visas nepatīkamās sajūtas un iegrimtu savā zemapziņā, lai to transformētu gaismā, mēs atliekam situācijas uz vēlāku laiku, iespējams - pat uz citām dzīvēm. Tāpēc varam satikt cilvēkus un šķirties no viņiem neko neatrisinājuši, atliekot to uz vēlāku laiku, kad būs vairāk brīvas enerģijas. Taču pārsvarā visi, kurus satiekam, ir kaut kādā veidā saistīti ar mums. Vai esam viņiem parādā, vai arī viņi mums. Tad, kad atrisinām kādu situāciju un meditācijā to esam redzējuši, tad apzināmies, ka šīs dzīves situācija, kura bija izveidojusies, bija ļoti līdzīga tai situācijai no pagātnes un varam aptuveni nojaust - kā risināsies pārējās, taču ļoti reti kad viennozīmīgi varam teikt, ka zinām, kas jārisina.
Ja, piemēram, cilvēks palicis parādā naudu. Var būt abas versijas. Ja man paliek parādā, tad, iespējams, man ir parādā, taču var būt arī otrādi. Tāpēc labāk necensties ar prātu noteikt - kā risināt situāciju, bet labāk prasīt Eņģeļiem, Garam un savai zemapziņai. Citreiz satiekam cilvēku un dzīvojam it kā laimīgi un šķiet, ka nekas nav jārisina un nav nekādu saišu, taču atliek nonākt līdz brīdim, kad ceļi škirās un iznāk gaismā pilnīgi viss. Izrādās, karma saistīta tieši ar šķiršanos un palaišanu vaļā.
Kad jebkura situācija ir atrisināta, mūsos ir pilnīgi neitrāla sajūta pret konkrēto cilvēku. Ja pirms tam bija tāds naids, ka gribējās nožmiegt, tad pēc tam attieksme kļūst tik neitrāla, ka var dzert tēju kopā un pļāpāt par jebkuru tēmu. Tas ir tas, kas, varētu teikt, mums ir jāpanāk ar jebkuru cilvēku šajā dzīvē.
Tā kā katra lieta ko piedzīvojam ir mūsu radīta, tad, varētu teikt, ka pašos mūsos slēpjas visas atslēgas un mūsos slēpjas visas šīs emocijas, kuras nāk ārā no zemapziņas.
Ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir karmiski mezgli - no viņiem nav iespējams tikt vaļā. Tie vienmēr ir kaut kur tuvumā un ik pēc laika uzrodas, lai pārbaudītu, vai esam gatavi atsiet mezglu un palaist vaļā.
Kā jau iepriekšējā rakstā minēju - ir vairāki veidi, kā esam sasieti. Centīšos tos uzskaitīt. Visbiežāk tie ir parādi - kad kāds izlīdzējis mums vai mēs kādam. Tos sauc par karmiskajiem parādniekiem. Ja esmu kādu nogalinājis dusmu uzplūdā un ar milzīgu naidu esmu viņam parādā dzīvību. Ja kāds nogalinājis mani apzināti un ar lielām emocijām, tad viņš ir parādā man. Šos parādus ir jāatlaiž un jāpiedod, lai kā arī gribētos atriebties - ir jāatlaiž un jāpiedod.
Piedot nozīmē padot enerģiju uz situāciju, kura pārstājusi risināties. Šī stiuācija ir kā sasalusi vienā statiskā pozīcijā - naids, riebums, atriebības kāre, nevēlēšanās piedot vai kā savādāk. Ja padodam uz situāciju enerģiju - tā sāk mainīties. Noteikti ka visi apzināmies, ka laiks kā tāds neeksistē un viss notiek vienlaicīgi - viss ir “šeit un tagad”, tikai paralēlās pasaulēs vai dimensijās. Līdz ar to pilnīgi visas situācijas ir aktīvas. Ja padodam gaismu un enerģiju uz situāciju, nofokusējamies uz to un ievirzām citā gultnē, tad mainās pilnīgi viss - gan tā saucamā pagātne, gan tagadne, gan nākotne. Notikumi, kuru cēlonis bija šī situācija izmainās un viss notiek jau pilnīgi savādāk.
Šeit varu minēt piemēru no savas dzīves. Pāris gadsimtus atpakaļ biju muižnieks, pie kura pēc palīdzības atnāca ģimene. Tā kā biju mantkārīgs un negribēju viņiem dot resursus un naudu, tad pieņēmu viņus darbā un nemaksāju algu. Nākamā reize, kad tikāmies - biju ceļotājs un kādā lietainā vakarā paprasīju naktsmājas vienā namiņā. Tur man ļāva sasildīties un pacienāja ar putru, un tad piedāvāja zāļu tēju. Protams, nosalis un izmircis neatteicos, taču tēja izrādījās miega zāles. Namiņa īpašnieki noveda mani pagrabā un ar maģijas un hipnozes palīdzību mani noveda tik tālu, ka neatceros, kas esmu un piespieda mani vergot viņiem. Kad šo visu uzzināju, izmainīju visas situācijas un kā muižnieks palīdzēju šim pārim ar pārtiku, zirgu un visu citu nepieciešamo, lai nostātos uz kājām. Pēc veiktajām izmaiņām gāju skatīties to dzīvi, kad biju ceļotājs - tur mani pacienāja ar ēdienu, ļāva izžāvēt drēbes, padzirdīja un palaida, un devos tālāk un arī šajā dzīvē es tieku prom no tās vietas, kura pieder šiem abiem cilvēkiem. Kā mēs mainām pagātni - tā izmainās pilnīgi viss. Tāpēc nav vērts turēt uz kādu naidu. Ja tiešam ir tik liels naids, ka nezin, kur to likt, tad var darīt sekojoši.
Vienā no dzīvēm esmu bijis gladiators - nu vispār vairākās pēc kārtas. Stāsts ļoti līdzīgs, kā no filmas Gladiators. Cēzars nogalināja ģimeni un paņēma verdzībā - kā pūļa izklaidētāju ar zobenu. Zemapziņā tik ļoti bija iesēdusies informācija par to, kā imperators nolaiž īkšķi uz leju, ka nevarēju piedot un atlaist. Tā kā pastāv likums - ja kāds atdevis pavēli nogalināt citus, tad ir devis atļauju nogalināt sevi. Tad tas, ko uzzināju no viena vieda cilvēka, kuru vārdā negribu saukt, ir tāda tehnika.
Ja nevar piedot un atlaist, un naids nāk ārā tā, ka kaulus lauž, tad meditācijā varu vizualizēt savu pāri darītāju un nogalināt viņu, nogalināt un sadedzināt šo situāciju. Nevis novēlēt nomirt tam, kurš šajā dzīvē ir tā pati dvēsele, bet nogalināt to tēlu, kurš tajā dzīvē bija pāri darītājs. Tādā veidā mēs nogalinām to informāciju, kas atrodas mūsu energo laukā.
Mēs mainām pagātni, nevis radām to no jauna. Kad paliek vieglāk, tad jau var piedot un atlaist. Jāpiedod gan tiem, kam esam parādā, gan arī tiem, kas mums ir parādā, lai šīs situācijas iet uz risinājumu un nevelkas līdzi. Piedodot un atlaižot mūsu lauks atbrīvojās no visas smagās informācijas un emocijām, un ir sajūta, ka no pleciem novēlies liels laukakmens.
Vēl ir situācijas, kur zinātkāri vai varaskāri esam noslēguši visādus līgumus – solījuši mūžīgi kalpot vai kā savādāk. Tas attiecās uz jebkurām saistībām ar tumsu un tumsas spēkiem. Ja palūdzām kādu pieburt priekš mums - līgums jau noslēgts. Velns ir ātrākais un vieglākais ceļš kā tikt pie informācijas, varas un pārdabiskām spējām. Noliekam pie spoguļa divas melnas sveces, palūdzam to, ko vēlamies, iegriežam pirkstā un parakstāmies ar asinīm ,un rezultāts garantēts. Tikai vaļā no tā visa nevarēs tikt desmitiem dzīvju. Šo līgumu īsti neļaus ne lauzt, ne arī kā savādāk.
Līdzīgi mums abiem bija ar maiju kalendāru. Varētu pat teikt, ka ar to sākām šajā dzīvē nodarboties, jo bijām noslēguši līgumu citās dzīves ar šo egregoru, kurš nelaida mūs vaļā. Kamēr vien nelauzām visus iespējamos līgumus. Un tad mūs mēnesi turēja "badā", lai mēs gribētu noslēgt vēl kādu līgumu, taču bijām gana spēcīgi, lai vēlreiz neiekristu šāda veida kārdinājumā. Tā ir ar līgumiem - cik zinu, esmu bijis noslēdzis līgumus ar visām slepenajām brālībām un visām organizācijām, kurām ir informācija un vara. Kad lauzu līgumus, tikai tad sapratu, no kurienes tik labi pārzinu šo brālību uzbūvi un pārvaldošas sfēras.
Vēl ir situācijas, kuras bijušas tik sāpīgas, ka neesam spējuši tās palaist vaļā. Kāds no mums aizgājis vai nomiris, un nevaram to piedot un atlaist, un caur to paši uzsienam mezglu un turam šo cilvēku pavadiņā. Izdevīgi, ja šis cilvēks ir gaišs un viņam nav smagākas informācijas kā mūsos. Taču tas viss var mainīties katru mirkli un ja šis cilvēks ir zemākās vibrācijās, tad tas kļūst par akmeni striķa galā, ar kuru peldam. Kamēr viņš ir kā glābšanas riņķis, šķiet ir izdevīgi, taču jebkurā brīdī tas var tapt par akmeni kaklā - tāpēc jālaiž vaļā viss, pie ka esam paši piesējušies.
Jebkura tēma vai konkrētā karma noslēdzās tad, kad esam pabijuši visās pozīcijās un redzējuši vienu situāciju no visām pusēm. Kā noziedznieks, kā cietušais, ka liecinieks, kā noziedznieka radinieks, cietušā radinieks, kā liecinieka radinieks, utt..
Kad visam esam izgājuši cauri un ieguvuši pilnu izpratni par konkrēto ēdienu no ēdienkartes - tad dodamies tālāk.
Ja esam šajā dzīvē cietušais no kādas situācijas, tad droši varu apgalvot, ka ir bijušas daudzas dzīves, kurās esam bijuši pāri darītāji un lai kā gribētos vainot citus, paši esam bijuši vēl nežēlīgāki un riebīgāki. Tāpēc pirms iejūtamies cietušo lomā un sākam čīkstēt, pameditējam un pamēģinām saprast - kāpēc ar mums tā izdarīja?
Nekas nenotiek tāpat vien - mēs visu paši esam radījuši.
Avots - https://www.facebook.com/harmonijasavots/posts/694420324012624:0
