Jauns Pavasaris atkal sagaidīts! Mazliet neparastāk, kā citus gadus. Šoreiz izteicu vēlmi sagaidīt saulīti uz Neļķu klintīm un tālāk pameditēt iepretī Skaņamkalnam pie ugunskura. Svētdienu, 22.martu solīja vēsu, bet saulainu un tā arī bija. Mēs – daži domubiedri (bijušie laismieši) – vienojāmies, ka tiekamies ap pl.6.00 no rīta, lai izjustu Skaņākalna parka un saules lēkta burvību... Nav salīdzināmas tās sajūtas, kādas ir vērojot saullēktu pa logu ar atrašanos šai laikā laukā, ieklausoties mostošās dienas skaņās, meklējot vietu, kur parādīsies pirmie saules stari...
Neļķu klintis izrādījās nebija tā labākā vieta, kur Pavasarī ieraudzīt saullēktu, tur jāiet ziemā, tad gan. Tā nu sapulcējāmies un devāmies uz Skaņākalna pakāji, kur jau pirmie saules stari iekrāsoja tā kokiem apaugušo virsotni un mūs gaidīja iekurts ugunskurs, pie kura sasildīties šai vēsajā (ap -100) rītā. Vietā, kas gan tomēr nav īsti piemērota saullēkta sveikšanai, jo atrodas ieplakā (pateicīgāka vieta būtu Skaņākalna virsotne otrpus Salacas), taču deva mums brīnišķīgu iespēju ieklausīties, sajust, ieraudzīt, pameditēt... un vienkārši pabūt kopā šai Dabā tik enerģētiskajā laikā...
Mūsu vidū nav dziesmu uzsācēju (būtu jauki, ja pievienotos!), tad dziesmā skanētu arī mūsu, ne tikai putnu balsis...
Mūsu pulciņš šoreiz bija neliels – bijām 5, taču ar prieku pieņemtu līdzīgi domājošus kādā citā rituālpārgājienā pēc kopīgas vienošanās. Šoreiz uzrunāju bijušos laismiešus un dažus tos, kuriem, manuprāt, tas varētu interesēt. Turpmāk, kā jau iepriekš esmu rakstījusi, gaidu ierosmi no tiem, kas vēlas piedalīties līdzīgā notikumā. Rakstiet man droši uz kontaktos norādīto e-pastu un tad jau sarunāsim.
Paldies, par pasakaino rītu!
Ar mīlestību - Maija
