MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


16.05.2015.


Maija mēnesis jau pusē! Vēsas dienas mijas ar siltām, taču pavasara pasakainais zaļums visdažādākajos toņos plaukst un mainās katru dienu. Tam pievienojas pirmo ziedu krāšņums un putnu koris... Daba modusies jaunam aplim! Arī es mostos līdzi katru nodzīvoto gadu no jauna!

Bērzu sulu laiks beidzies, taču cenšos arī tagad katru rītu pirms darba izstaigāt kādu gabaliņu vismaz līdz mežam. Kad vairāk laika vai brīvdienās, tad apmetu lielāku loku līdz Salacai un gar tās krastiem... Arī dārziņš prasa rūpes un dāvā jau pirmos zaļumus pavasara kokteilītim, par ko organisms īpaši priecīgs pēc ziemas vienveidīgās barības. Kaut kā pēdējos gados roka neceļas maksāt par veikalā nopērkamiem augļiem un dārzeņiem, tādēļ cenšos savām vajadzībām izaudzēt pati, kas ir daudz vērtīgāk no dažādiem aspektiem, kā jau visam, kam paši pieliekam roku un sirdi...

Esmu jau rakstījusi, ka šajā vasarā man gaidāmas būtiskas pārmaiņas – dodos pelnītā atpūtā un vairs nestrādāšu bibliotēkā. Gatavojos tam jau laicīgi, lai nebūtu pēkšņi tā kā ar nazi nogriezt. Pamazām vien esmu atvadījusies no tā, kam biju pievērsusi darbā lielāku uzmanību, veltot tam savu radošo enerģiju. Radošais darbs šajā bibliotēkā jau turpināsies, bet ar citu enerģiju un citiem darbiniekiem. Mans statuss mainīsies – no bibliotekāres par bibliotēkas apmeklētāju. Katra pārmaiņa dzīvē rada ko jaunu, vēl nebijušu, bet bez pārmaiņām nebūtu dzīvē attīstības.

Kad biju bērns un iemācījos lasīt, tad kļuvu par čaklu bibliotēku apmeklētāju, taču beidzot vidusskolu, man nebija doma kļūt par bibliotekāri. Laimīgā Sakritība mani aizveda tur, kur ir MANA VIETA un esmu pateicīga pa šo iespēju šādi sevi realizēt un pilnveidot. Ne visas Mācības nākušas viegli un patīkami, bet ir jau arī gandarījuma brīži bijuši. Kā jau tas Dzīvē notiek. Nekļūdās jau tikai tas, kas neko nedara. Kā mācēju, tā strādāju. Ar šodienas pieredzi droši vien šo to būtu darījusi citādi, bet – esmu augusi līdzi Laikam ar tādu Pieredzi, kāda bija un man nav ko nožēlot. Zinu, mazliet skumji jau būs, kad atdošu savu atslēgu jaunajai darbiniecei, taču es meklēšu citas iespējas, kā sevi realizēt jau citādā statusā to Laiku, kāds būs man atvēlēts.

Tāds man šis neatkātojamais pavasaris – dziļām pārdomām pilns...

 

Ar mīlestību - Maija

Komentāri (0)  |  2015-05-16 19:46  |  Skatīts: 814x         Ieteikt draugiem
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ