MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Atmošanās apziņai par dzīves nozīmi


Atmošanās apziņai par dzīves nozīmi
Awakening to the Meaning of Life
Tanaza Čuba (Tanaaz Chubb)
Kas ir atmošanās?
Mēs visi esam dzimuši `atmodušies`, tomēr caur mūsu ceļojumu šeit, uz Zemes, reizēm, mēs aizmirstam, ka esam vairāk, nekā tikai mūsu ķermenis un vairāk nekā tikai mūsu prāts.
Parasti, tas tā ir, līdz kādai traumai vai emocionāliem satricinājumiem, kas atgadās mūsu dzīvē, tad mēs sākam atcerēties, ka dzīve, patiesībā ir par visu.
 
 
Faktiski, viens no visbezjēdzīgākajiem, tomēr atbilstošākajiem jautājumiem, kuru cilvēce var uzdot ir – kāda ir dzīves jēga?
 
Tas ir bezjēdzīgs, tāpēc, ka atbilde ir tik vienkārša – dzīves jēga ir viss tev apkārt. Tā ir gaisā, kuru tu elpo, tā ir koku lapu vākšanā, tā ir dzīvībā, nāvē un visā, tam pa visu.
Patiesa un īsta dzīves nozīme ir dzīvot mirklī „šeit un tagad”, vislabāk, kā protam, ar zināšanu un spēku, ka mēs apgūstam savu ceļojumu. Kad mēs sākam atmosties lietām, kas lielākas par mums pašiem, mēs sākam izprast dzīves `jēgu` un šos notikumus, ka viss ir daļa no lielākas, bezgalīgākas ainas.

Reiz, ja esam atvēruši mūsu prātus faktam, ka esam neierobežotas būtnes ar bezgalīgām iespējām, mēs sākam lauzt barjeras, kas definē mūsu fizisko telpu un ienest bezgalības enerģijas apziņu, kas mūs aptver un savieno ar Visumu.

Tā kā, mēs ejam caur šo atmošanās procesu, klātesošas, mēdz būt `pazīmes`. Te būs 6 pazīmes, ka tu atrodies uz atmodas ceļa, lai atmostos apziņai par dzīves nozīmi:

1.Sajust enerģiju: vai, kad atrodies publiskā vietā vai savas mājas sienās, kad sāc sajust citu izstaroto enerģiju, tā ir laba zīme, ka esi atvēris savu prātu ārpus savām piecām maņām. `Āķis` - ļaut sajust sev enerģijas bez absorbēšanas un padarīt tās par savām. Tas prasa praksi un atvērtību. Ja atrodies līdzās kādam, kurš ir saspringts, tā vietā, lai ļautu viņa frustrācijai tevi ietekmēt, padari klusu savu prātu, ievelc dziļi elpu un ļauj emociju `katlam`, kuru iztēlojies, aptvert tavu sirdi ar baltu gaismu. Kad nostiprināsi šo `muskuli`, tu iemācīsies, kā citu negatīvo enerģiju novirzīt daudz pozitīvāk un, pat efektīvākā veidā, viņiem par labu.

2.Uzticēties instinktiem: mūsu intuīcija nekomunicē ar vārdiem, bet gan sajūtām. Kad mēs sākam augt apziņā, mēs saprotam, ka mūsu intuīcija ir viena no vissvarīgākajiem vadības spēkiem dzīvē. Mācies uzticēties savai intuīcijai, praktizē. Kad jūti, kad pieaug emocijas par kādu lēmumu vai tēmu tavā dzīvē, izvairies šīs sajūtas marķēt. To marķēšanas, kā „skumju sajūtu” vai „laimīgu sajūtu” vietā, ļauj sajūtām celties un tās tev pastāstīs, kā tās patiesi `jūtas`.

Ļauj sajūtām komunicēt ar tevi, nevis ātri par tām izdari spriedumu. Šī prakse ir labs veids, kā noteikt, vai tavas intuitatīvās sajūtas nāk no ego vai tavas sirds. Jo vairāk tu ieklausies savā intuīcijā, jo spēcīgāka tā kļūst, un tu apgūsi vairāk, kā tā ar tevi komunicē.

3.Ķermenis kā templis: kad mēs sākam noskaņoties uz savu iekšējo ķermeni, veselīgu ēdienu, izvairīšanos no ķīmijas, vingrinājumiem un svaigu gaisu, dabiski, ka mēs piesaistām šīs lietas arī turpmāk [savā dzīvē]. Kad mēs sākam apzināties savu ķermeni un mūsu sirds pukstus, mūsu desmit skaistos roku pirkstus un desmit skaistos kāju pirkstus, dabiski, ka mēs sākam ieklausīties un aizsargāt savu ķermeni. Kad tu sāc patiesi sajust savu ķermeni, tu sāc izprast, kas tam vajadzīgs un, kas tam kaitē. Ķīmija, alkohols, tehnoloģijas, dūmi un apstrādāts ēdiens, negaidot, tev liek justies slikti, turpretim, jauna vitalitātes sajūta rodama organiskā, tīrā ēdienā, dabā un vingrinājumos.

4.Atbrīvoties no spriedumiem: ir ļoti viegli tiesāt citus, sevi un pieredzes, bet, kad mēs kļūstam daudz apzinātāki, mēs atbrīvojamies no spriedumiem un saprotam, ka te nav labā vai sliktā, tikai mūsu attieksme. Mēs sākam arī saprast, ka ikviens atrodas savā ceļojumā un, ka mums nevajag rūpēties par sevi caur citu domām un motīviem. Sūdzoties un spriežot, mēs pazeminām mūsu vibrācijas un ieejam savā ego, turpretim, kad mēs iznākam no upura pozīcijas un ieejam izpratnes un apzināšanās telpā, mēs pietuvojamies apziņai.

5.Bagātība: sabiedrība mums saka, - lai būtu veiksmīgi, mums jābūt bagātiem, ar iedomātām lietām un jāvelk iedomātas drēbes, taču, kad sākam atmosties, atklājam, ka materiālā bagātība ir maza vērtība. Nav tā, ka mums nauda nav jāuzskata par vērtīgu vai jāliedz prieks par jaukām lietām, taču ir kaut kas vairāk par identificēšanos ar to.

6.Lielāks mērķis: atmošanās mūs nodrošina ar vispārēju miera sajūtu – mieru pagātnē, tagadnē un nākotnē. Caur šo mieru, mēs sākam sevi noskaņot mūsu lielākajam mērķim. Nekļūdīgi, mūsu lielākais mērķis nav darbs vai nieks, vai etiķete, bet drīzāk, mūsu lielākais mērķis ir apvieno mūsu enerģiju ar Visumu. Vienīgais veids, kā to var sasniegt, ir caur esību apziņā, tā dzīvē visu aptver ar akceptu, mieru un prieku. Tas ir tad, kad viss ir līdzsvarā, kad tu esi atmodies tam, kas patiesībā esi, un tam, kāds ir tavs mērķis šeit, šajā Visumā.
 
 
Tulkoja: Kwana Mikaela © 2015` Oktobris
 
 
Komentāri (0)  |  2015-10-04 17:40  |  Skatīts: 944x         Ieteikt draugiem
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ