Klāt atkal 1. septembris. Saposu bērnus skolai un, nodomāju, ka mazajiem pipariem sākas atkal viens nopietns posms dzīvē, kas pietuvinās viņus Lielajai dzīvei, kurā šodien, mēs zinām, nav nemaz tik viegli. Katrs vecāks vēlas, lai viņa bērns būtu laimīgs, priecīgs, pašpietiekams. Kā atbilde manām domām, atnāca neliels raksts – uzdevums, tests, ko noteikti kopā ar savējiem izpildīsim. Iespējams, tas noderēs arī kādam no jums.
Šo vingrinājumu var uzskatīt par diagnosticējošu un koriģējošu, tas strādā uz to, lai palīdzētu bērnam pacelt viņa pašapziņu un pašvērtējumu. Bērna pašvērtējums veidojas, daļēji balstoties uz vērtējumu, ko viņš dzird no pieaugušajiem. Šie vērtējumi var būt kā pozitīvi: “Malacis”, “Gudrinieks”, “Tu man esi labestīgs un gudrs”, kā arī no negatīvajiem: “Sliņķis”, “Neklausīgais”, “Čīkstulis” u.t.t.
Vingrinājums “SAULĪTE” ļoti labi parāda to, cik ļoti bērna apziņā nostiprinājušies vieni vai citi priekšstati par sevi.
Un tā, tuvāk vingrinājuma būtībai. Lai to izpildītu, būs vajadzīga papīra lapa, krāsainie zīmuļi vai flomasteri..
Palūdziet bērnam uzzīmēt saulīti ar stariem. Nekādu citu prasību nav, bērns zīmē saulīti, kur vien vēlas, kādu vēlas.
Lai bērns nedaudz pastāsta par saulīti.
– Saulīte — kāda tā ir?
– Spoža, dzeltena, silta, laipna, priecīga….
– Un tagad iedomājies, ka saulīte esi Tu. Saulītei ir Tavs vārds.
Lai bērns uzraksta savu vārdu uz saulītes. Ja vēl neprot rakstīt, tad uzrakstiet to viņa vietā. Saulītei noteikti jābūt stariņiem. Ja to zīmējumā ir maz, piezīmējiet klāt vēl dažus 7-9.
– Tu uzskaitīji, kāda saulīte ir silta, mīļa, laba, spoža…. Tagad mēs kopā katram stariņam pierakstīsim kādas labas īpašības nosaukumu. Kāds tu esi?
Ne visi bērni atbildēs uzreiz. Palīdziet, pasakiet priekšā, piemēram: “Es uzskatu, ka tu esi labestīgs. Un vēl kāds?”
Katru bērna nosaukto īpašību pierakstiet uz stariņiem. Pacentieties, lai katrs stariņš būtu aprakstīts. Ļaujiet bērnam nedaudz pafantazēt, nedaudz palielīties. Neiebilstat pat tad, ja jums šķiet, ka kāda no nosauktajām īpašībām viņam nav raksturīga. Tā jūs izdzirdēsiet, ko jūsu bērns uzskata par saviem sasniegumiem.
“Es mazgāju traukus”, “Es savācu savas mantiņas”…. Pierakstiet visu, ko izdzirdēsiet. Iespējams, ka lietas, kas tiks pierakstītas, bieži tiek darītas ar skandālu. taču nevajag replikas: “Jā, to tu dari tikai tad, kad tev desmit reizes atgādina…”. Vingrinājumā “Saulīte”, mēs stradājam tikai ar pozitīvu un pozitīvā noskaņojumā.
Ļoti interesanta ir vecāku reakcija šī vingrinājuma izpildīšanas laikā, kad viņi redz, kā mainās viņu bērna noskaņojums (to apstiprina arī datordiagnostika) – mainās sākot ar drūmi-īgno, līdz saulaini-priecīgajam. Reiz vienā no nodarbībām 5 gadīgā Andreja mamma jautāja, vai drīkst mājās uzzīmēto saulīti pielīmēt pie sienas.
Protams, ka drīkst un pat vajag. Un vēl variet palūgt visiem, kuri bērnu pazīst, uzrakstīt savus labos vērtējumus par viņu uz stariņiem – visu to, par ko viņi vēlētos bērniņu uzslavēt. Bērns pats var piezīmēt stariņus, ja tie aptrūkstās.
Viens ļoti svarīgs noteikums. Lai kā jūs turpmāk dusmotos uz savu dēlu vai meitu, lai ko viņi arī būtu sadarījuši, nekad nepieminiet šo momentu, kad zīmējāt Saulīti.
Ticiet, viena nevainīga frāze, piemēram, “Tu taču esi saulīte, kāpēc tu tik slikti uzvedies?”, ir spējīga sagraut visu, ko labu ieguvāt, veicot šo vingrinājumu. Protams, stingrībai jābūt, bet sods nekādā gadījumā nedrīkst nosvītrot to, ka jūsu bērns ir Saulīte.
Un vēl viens “Saulītes” izpildījuma variants. To dara tad, kad Saulīti bērns ir uzzīmējis. Piedāvājiet viņam uzzīmēt Saulīti arī savai mammai, tētim, vecmāmiņai, māsiņai vai brālītim, jebkuram mīļam cilvēkam. Lai tā ir skaista dāvana dzimšanas dienā vai vienkārši: skaists pārsteigums.
Mēs visi gribam dzirdēt labus vārdus, bet vai paši tos protam pateikt? Tie bērniem jāiemāca, pašiem jāmācās un jāsaka. Lai šie vingrinājumi jums palīdz radīt brīnišķīgu atmosfēru jūsu ģimenē!
Tulkoja: Ginta FS
