“Es rakstu par to, kas man svarīgs, kas sāpina, liek raudāt. Par to, ko mīlu un ko ienīstu. Par ilgām, zaudējumiem, vilšanos, spēku, darbu un politiku,” saka Linda Mūrniece un atver savas dienasgrāmatas lappuses arī lasītājam, jo šī ir “Gandrīz dienasgrāmata”.
Gribu dzert vīnu pie jūras un turēt skapī sarkanas kurpes, kuras nekad neuzvilkšu, lai gan sapņošu par to, cik graciozi es tajās eju...
Mēs novecojam. Un ir tikai divas iespējas: pieņemt to kā jaunumu savā dzīvē un baudīt vai kā neizbēgamu ienaidnieku, ar ko cīnīties. Es uzlieku savas smukās brilles un... ieveru adatā diegu.
Viena maza pienenīte. Tik dzeltena. Un ļoti īpaša. Vienīgā pļavas vidū. Dzīve sastāv no sīkumiem. Svarīgi labajiem nepaiet garām un tos paturēt, sakrājot nebaltām dienām..
Mīlestības vārdu ir simtiem, tie ir tik dažādi, ka grūti noformulēt kaut daļu. Tomēr tos, pēc kuriem ilgojos, esmu burtos ietērpusi.
Vēstule vīrietim, ko nekad nesastapšu… sapņi vai fakta konstatējums? Varbūt miljoniem pasaules sieviešu ideālā vīrieša neeksistējošs apraksts?
Mans labākais draugs ir gejs – tā tiešām ir. Uzliku mūsu stāstu uz papīra kā atbalstu arī citiem nesaprastajiem. Varbūt izaicināt uz diskusiju?
“Spriežot pēc tiem, kas lasījuši, – par to, kas katram sirsniņā. Daudz sirsnības, atbalsta un pateicības saņemu no pavisam svešiem, kam esmu ļāvusi ielūkoties dienasgrāmatas virtuālajā versijā.”
Linda Mūrniece
------
Kad bibliotēkas jaunumu plauktā ieraudzīju šo grāmatu, mani tā piesaistīja ar savu interesanto noformējumu. Autore šķita nezināma. Tikai lasot sapratu, ka tā ir bijusi pazīstama politiķe... Maz interesējos par politiku un neiedziļinos tās netīrajās aizkulisēs...
Grāmata man patika un priecājos, ka nejaušība bija palīdzējusi to izlasīt. Paldies Lindai Mūrniecei!
-----
Citāts no grāmatas:
- septembris
Pienene septembrī
Šorīt pļavā sastapu pieneni. Pavisam ikdienišķā rudenīgā dienā. Pieneni, kas parasti vēsta par vasaras tuvošanos un visi, kas tūlīt plauks un ziedēs. Diena pagāja mazā pļavas ziediņa zīmē. Virtuāli to uzdāvināju draudzenei dzimšanas dienā Otrai aizsūtīju, vienkārši lai pasmaida. Un viņas tiešām smaidīja. Man virtuāli, bet tas ļāva iedomāties, kā viņas tobrīd izskatās.
Mazā pienene septembra dienā lika smaidīt. Par to, ka saņēmusies uzziedēt. Par to, ka atgādināja par pieneņu pļavām, kurās gulēt, skraidīt, lēkāt un visu ko citu, kas jau pieneņu pļavām piederas. Atgādināja par fotogrāfijām dzeltena lauka vidū, kad visas pienenes sacenšas dzeltenumā un gribas tajās iebrist. Atgādināja arī par pieneņu pūkām, kas parādās uzreiz pēc vislielākās ziedēšanas, vēstot, ka viens posms noslēdzies. Par pieneņu pūkām, ko pūst un tad ķert, skrienot pakaļ, arī šķaudīt, kad kutina degunu.
Viena maza pienenīte. Tik dzeltena. Un ļoti īpaša. Vienīgā pļavas vidū.
Dzīve sastāv no sīkumiem. Svarīgi labajiem nepaiet garām un tos paturēt, sakrājot dienām, kad sliktie ikdienas sīkumi mēģinās panākt un sabojāt dienu. Neļausimies!
----------------
Par grāmatu var lasīt arī:
https://www.tvnet.lv/4535043/linda-murniece-beigu-skaistums-un-es-saku-jaunu-dzivi
https://lalksne.blogspot.com/2018/04/linda-murniece-gandriz-dienasgramata.html
