MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Laiks starp divām pasaulēm


Mēs dzīvojam pārmaiņu laikmetā. Ir pilnībā iespējams un lielākajai daļai cilvēku, kuri pašlaik atmostas, joprojām vēl pastāv atrašanās starp šīm divām dzīvēm. Ir uzskati un pieņēmumi, kuri joprojām sakņojas vecajās enerģijās, tajā pašā laikā daļa jau ir jaunajās. Tieši tāpat arī ir ar apkārtējiem cilvēkiem, draugiem, ģimeni, kolēģiem un paziņām. Viņu domāšana var būt vecajās enerģijās, kamēr Tu arvien vairāk sevī pieņem jaunās enerģijas. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka viens nav labāks par otru. Ikviena dvēsele piedzīvo to apziņas stāvokli, kurš ir nepieciešamš viņas attīstībai un pieredzei. Nav iespējams otram uzspiest pasauli redzēt ar Tavām acīm un jaunā laikmeta skatījumā. Tas neizdosies, jo šie cilvēki enerģētiskā plānā un vibrācijās joprojām ir vecajās enerģijās un Tavu realitāti redz citām acīm.
Vecais laikmets – fiziskās realitātes atspulgs
Par šī laikmeta domāšanu varētu teikt – putns, kurš visu mūžu ir bijis iesprostots būrī, ir pārliecināts, ka lidošana ir sava veida slimība. Tie, kuri atrodas vecajās enerģijās, šādi arī skatās uz jauno laikmetu – kā slimību, kā kaut ko pilnīgi neizprotamu - ar skepsi un reizēm lielu devu cinisma.
Atrodoties vecajās enerģijās, cilvēks sevi redz kā atsevišķu būtību – nošķirtu no apkārtējiem un pasaules.


Kā izpaužas veco enerģiju domāšana:


*Es meklēju piepildījumu ārpus sevis. Attiecības ar apkārtējiem, labklājība un fiziskais izskats ir ceļš uz piepildījumu.
*Es esmu nošķirts no apkārtējās pasaules. Es pats vadu savas domas un tās pieder tikai man.
*Lai ko sasniegtu, ir vajadzīga cīņa un sacensība. Tā mani padara labāku un pārāku.
*Dzīve sastāv no pretstatiem un striktiem noteikumiem. Ir izteikti nodalījums starp labi un slikti, pareizi un nepareizi, pieņemami un nepieņemami.
*Sabiedrības uzskati, domāšanas modelis un priekšstati nosaka personību. Apzināta vai lielākoties neapzinātā veidā identitāte tiek veidota nemitīgā salīdzinājumā, kurš sakņojas ģimenes, sabiedrības, partnera un kolēģu viedokļos un statusa salīdzinājumā.


Pārmaiņu laikmets – atmošanās un ceļš uz jauno laikmetu


Apziņa sāk atmosties un vecās pasaules uzskati sāk izplēnēt. Kādā brīdi Tu pat iespējams esi dusmīgs uz apkārtējo pasauli, ka tik ilgi esi dzīvojis ilūzijās par šo pasauli. Tagad šis viss liekas kā viens liels absurds un Tu nesaproti, kā varēji tā dzīvot līdz šim. Tas, kas gadu, divus vai septiņus gadus atpakaļ šķita kā norma, patiesība, tagad ir bijusi tikai eksistence. Tomēr joprojām ir palicis salīdzinājums un nosodījums. Tagad Tu sevi salīdzini ar vecā laikmeta cilvēkiem. Tas joprojām sevī nes līdzi nosodījumu un dažkārt pat pārākuma apziņu. Tikai tagad tas ienāk nevis caur materiālo matricu, bet caur garīguma aspektu. Ar domu, ka es tagad labāk zinu, kā dzīvot, es esmu gudrāks, viedāks nekā zemes matricā dzīvojošie. Es esmu atmodies, bet jūs pārējie joprojām snaužat. Tieši tāpat pastāv kritika starp dažādām ezotēriskajām praksēm.
Tagad uzmanība ir pārvirzījusies no meklējumiem materiālajā pasaulē uz alkām pēc zināšanām un izpratnes.


Kā izpaužas pārmaiņu laikmeta domāšana:


*Manī ir dusmas, ka tik ilgi esmu dzīvojis ilūziju pasaulē, ka sabiedrības meli ir vadījuši manu dzīvi. Tagad ar pilnu sparu es vestīšu pasaulei par pārmaiņām.
*Es sāku apzināties, ka lielāko daļu līdzšinējās dzīves mani ir vadījis racionālais prāts, pilnībā noliedzot manu dvēseles ceļu.
*Es joprojām esmu ego valgos, tikai tagad tas izpaužas caur garīgo aspektu – kā nosodījums pret tiem, kuri joprojām ēd gaļu, dzīvo neveselīgu dzīvesveidu, skatās ziņas, brauc ar mašīnu un sakņo savu domāšanu vecā laikmeta uzskatos.
*Es pamazām paplašinu savu apziņu, sākot izprast to, kur patiesi mājo mans piepildījums.
Jaunais laikmets – es esmu daļa no Visuma un Visums ir daļa no manis
Arvien vairāk paplašinās apziņa, tiek atbrīvoti ego valgi un nosodījums arvien vairāk sāk izplēnēt. Tu tagad apzinies, ka ārējā tumsa ir Tavas iekšējās pasaules atspulgs. Tu saproti, ka, lai izmainītu pasauli, tev, pirmkārt, ir jāmainās pašam. Mīlestība, kura pamazām sāk augt Tevī pašā, sāk izpausties kā iecietība un izpratne.
Kā izpaužas jaunā laikmeta domāšana:
*Mīlestība ir vienīgais ierocis, kurā ir patiess spēks.
*Manī vairs nav piesaistes pieņēmumiem, stereotipiem un uzspiestiem viedokļiem. Mana apziņa paplašinās.
*Apkārtējiem apstākļiem nav varas pār manu realitāti, ja vien es to nevēlos.
*Es vairs nenosodu citādo. Tā vietā es izvēlos, kam veltīt savu laiku un enerģiju.
*Es esmu daļa no Visuma un Visums ir daļa no manis. Es vairs neesmu atdalīts.
*Ir pazudusi racionālā prāta kontrole. Jo vairāk es atmostos, jo vairāk pazūd prāta kontrole un manipulācija.
* Šeit nav vietas bailēm, naidam, ciešanām un vainas apziņai


Tagad tikai ir jāļaujas pārmaiņām. Reizēm ļoti neērtā un sāpīgā veidā, atbrīvojoties no ieradumiem, paradumiem, pieņēmumiem, stereotipiem, negatīvajām emocijām, nosodījuma pašam pret sevi un apkārtējiem. Nav viena pareizā ceļa šajā ceļojumā. Ir dvēseles, kurām ir nepieciešams pieredzi iegūt vecajā laikmetā un ir tās, kuras virza šo pasauli uz jauno laikmetu. Nenosodīsim viens otru un neveidosim pārākuma apziņu. Tā vietā veltīsim laiku un enerģiju sevis izprašanai. Ikkatram no mums savi ceļa vēji, jūras un takas. Cik brīnišķīgs laiks vēl priekšā!

Indu Puri (FB)

 

Komentāri (0)  |  2019-11-18 20:21  |  Skatīts: 395x         Ieteikt draugiem
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ