Reizēm klusumam sevī ir jābūt dziļam un ilgam, lai nonāktu tur, kur iepriekš nebija drosmes ieskatīties. Un tur satikt to, kas atliek, kad viss liekais spēj atlaisties un izšķīst patiesībā, kas atvērusies. Savā patiesībā. Tālāk tad vairs ir tikai stāsti par atcerēšanos. Par atgriešanos mājās.
"Izvēle" ir 2. grāmata šajā sērijā - turpinājums sajūtu un atcerēšanās ceļojumam, kas aizsākās 1. grāmatā - "Debesīs dotais solījums".
"Lēnām viņa priekšā sāka parādīties Dvēseļu jūra. Vīzija bija netverama, gaisīga, taču ar katru brīdi tā kļuva arvien dzīvāka un taustāmāka, līdz būtne sajuta savas pēdas stingri stāvam jūras krastā. Viļņi klusām plīsa pret piekrasti un skalojās ap viņa potītēm. Silts, mierīgs ūdens. Tālumā varēja redzēt Pārcēlāju, viņa laiva bez skaņas šķēla zaigojošo ūdens virsmu. Jūrā krāsas mainījās no zilpelēkas līdz sudrabainam mirdzumam, vietām pārlejoties pērļaini rozā brīnumā. Tā zaigoja tik skaisti, ka iekšā norima visas vēlēšanās un smagums, satraukums izšķīda kā jūras putas pie kājām, saskaroties ar krasta smiltīm. Visu esību pārņēma dziļš miers un izlīdzinājums. Viņa ceļš bija noiets, viss, ko viņš varēja un kādēļ bija savu ceļu uzsācis, nu bija izdarīts. Milzu atvieglojums piepildīja sirdi, un tajā dzima pateicība, kādu nekad šī būtne nebija piedzīvojusi. Nebija pat apjausmas, ka tāda varēja pastāvēt tumšajā būtībā. Jo tuvāk nāca Pārcēlāja laiva, jo lielāks siltums izplatījās sirdī, līdz kādā brīdī viņš ieraudzīja, ka tā sāk starot. Dīvaini, veldzējoši un dziedinoši..."
-----------------
Tiktāl Kristīne pati par savu grāmatu. Atliek vien piebilst, ka atkal jau kuro reizi sajūtu Kristīnes rakstītajā rezonansi... Noteikti lasīšu vēl, tāpat kā iepriekšējās grāmatas esmu lasījusi vairākkārt. PATEICOS!
