"Sidharta”, pasaulslavenā leģenda par jauna cilvēka atbrīvošanos no ģimenes un sabiedrības uzspiestajiem noteikumiem ceļā uz patstāvīgu dzīvi, parāda, ka atskārsme ir nevis iemācāma, bet gan iegūstama vienīgi ar personisko pieredzi. Hermanis Hese apraksta Budas – kura vārds ir Sidharta – fiktīvo dzīvesstāstu un mēģina izdibināt, “kas ir kopīgs visām konfesijām un cilvēku dievbijības veidiem, kas stāv pāri visām nacionālajām atšķirībām un kam var ticēt jebkura rase un jebkurš atsevišķs cilvēks”.
Tas, cik autentiski šis indiešu dzejojums asimilējis budisma un daoisma ideoloģiju, parādās gan stilistiski, Budas runu ritmikā, gan reālajā vēstures faktā, ka šī grāmata miljonos metienu izdota arī Āzijas valstīs. Hese ir dziļi iepazinis Indijas kultūras tradīcijas un Laodzi seno ķīniešu filozofiju, tāpēc sarežģītais šajā grāmatā ir pausts tik trāpīgi vienkāršā veidā.
