Man Pvasara Saulgriežu laiks šķiet īpašs jau daudzus gadus, kad vēl vadīju domubiedru pulciņu LAISMA... Toreiz mēs aizsākām kopā sveikt saulīti pavasarī...
Es piekrītu tam apgalvojumam, ka gads sākas pavasarī, kad VISS mostas...
Šodien sanāca sasveicināties ar austošo saulīti pie vēl aizsalušā Burtnieku ezera...
Brīnumskaisti!...
Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņi.
Sildās Dievs, sildās Laima
Mana mūža licējiņi.
Sildās mans augumiņš,
Sildās mana Dvēselīte.
Trejdeviņas dzirkstelītes
Pret saulīti uzlekušas.
Lai sadega nelaimīte
Kā uguņa dzirkstelīte.
Trejdeviņas dzirkstelītes
Pret saulīti aiztecēja.
Tā tecēja Dvēselīte
Pret saulīti dziedādama.
Es nesīšu sausu malku,
Es sakuršu uguntiņu.
Dedzi, dedzi, uguntiņa,
Tu nezini ko tev došu.
Es tev došu ziediņam
Tīravota ūdentņu.
Dedzi, dedzi, uguntiņa,
Tu nezini ko tev došu.
Es tev došu ziediņam
Saulē vāktu medutiņu.
Dedzi, dedzi, uguntiņa,
Tu nezini ko tev došu.
Es tev došu ziediņam
Rudzu maizes riecientiņu.
Es sakūru uguntiņu....
Lai mums visiem saulains un priecīgs šis laiks!
2026. gada 21. martā
