Esi sveicināts, mans Ceļabiedr!
Vasara pilnā plaukumā, saule dāsni dāvā siltumu un reti lietus mākoņi - veldzi. Un neaprakstāmās vasaras smaržas, ko tikai dzīvojot laukos var tā īsti sajust! Es laikam nekad nevarētu dzīvot lielā pilsētā, par Rīgu nemaz nerunājot, tādēļ esmu pateicīga Liktenim, kas man ļauj dzīvot tik skaistā vietā pie Salacas. Mans darba atvaļinājums strauji tuvojas beigām...
Kāds bijis man šis Ceļa posms?
Esmu daudz lasījusi, daudz pārdomājusi, daudz pabijusi vienatnē ar sevi... Man ir vajadzīgi tādi brīži, tāpat kā brīži kopā ar bērniem un mīļoto cilvēku... Esmu priecājusies par bērnu veiksmēm un skumusi, ka ne VISS dzīvē notiek, kā sākotnēji ieplānots. Ir klusi un mājīgi sagaidīti un aizvadīti Vasaras Saulgrieži... Ir apciemotas radu kapu kopiņas... Esmu sasveicinājusies ar jūriņu... un pabijusi pie Salacas vietās, kur nebiju bijusi... Bet par Salacu būs īpašs stāsts! Esmu rūpējusies par savu nelielo dārziņu - sējusi, stādījusi, ravējusi, laistījusi... ēdusi un priecājusies par izaudzēto... Paldies palīgiem! :)
It kā nekas TĀDS jau nav noticis. Parasts vasaras atvaļinājums ar dažiem spilgtākiem „krāsu triepieniem"... Un tomēr - tā vien šķiet, ka esmu mainījusies pati, mana attieksme pret daudz ko. Es vēl neprotu to izskaidrot vārdos, bet sajūtas ir patīkamas un gan jau kādreiz radīsies arī īstie vārdi. Vēl arvien nespēju atbrīvoties no savu sajūtu meklēšanas citu uzrakstītajā, tādēļ joprojām arī šeit tiek ievietoti kopētie materiāli.
Vēl esmu Ceļā!
Paldies, ka nāc kopā ar mani!
Ar saulainu sveicienu - Maija
