2011.gada 3.augusts
Sveiciens augustā!
Jā, laiks neapturami steidzas uz priekšu un jau sajūtama rudens tuvošanās. Jau zied dālijas, gladiolas un asteres... Jau nogatavojas āboli, gurķi un tomāti... Jau...
Un tomēr - šis ir laiks, kad jau varam redzēt, sajust un izbaudīt sava darba augļus. Jā, protams, ne jau visas sēkliņas sadīga! Jā, arī daļa sadīgušās nespēja cīnīties un iznīka... Taču liela daļa izturēja!
Arī šeit, šajā lapā sētās sēkliņas ir dīgušas un to asniņi priecējuši manu sirdi. Paldies, mīļie, ka starp jums ir pastāvīgi lasītāji, kuri, kā paši atzīst man adresētās personīgās vēstulītēs, šeit iegriežas regulāri. Paldies arī tiem, kas pa retam un "nejauši" atrod šo lapu, ko īpaši nekur nereklamēju.
Ir brīži, kad man gribētos daudz ko uzrakstīt, taču vienkārši neatrodas piemērota laika sprīdis, taču - kad laiks atrodas, vārdi kaut kā negrib rasties. Un tad nu man atliek vien nogaidīt, kad tas VISS kopā savienosies. Tādēļ arī tik reti rakstu.
Es, tāpat kā daudzi no jums, ik dienas apmeklēju līdzīga satura lapas un cenšos atrast ko sev noderīgu. Lasu, lasu... Pieņemu, nepieņemu, atlieku uz vēlāku laiku... Un tad iedomājos, ka man sāk pietrūkt domu apmaiņas ar kādu konkrētu cilvēku, tādēļ es ļoti priecājos, ja man kāds uzraksta.
Es katru dienu darbā tiekos ar bibliotēkas apmeklētājiem un reizēm izveidojas pavisam interesantas sarunas. Ilgus gadus šeit strādājot, zinu viņu intereses, zinu, kādas grāmatas piedāvāt tiem, kuri lasa, nevis ierodas bibliotēkā pie datoriem. Ir cilvēki, kuri uzticas un pat lūdz padomu. Ir cilvēki, kuri vienkārši ienāk un pēc brīža aiziet it kā neko neatstājot. Taču ikviens nes kādu vēsti, jo īpaši tad, ja jūti - kaut kas ir noticis! Reizēm jūtos labi, reizēm ne tik labi un tad nākas sevī vairāk ieklausīties un mēģināt saprast - kāpēc?
Šobrīd, kad rakstu šīs rindiņas, uz galda zied zeltainas rudbekijas, ko vakar atnesa kāda apmeklētāja. Ne tikai ziedus, bet arī stādus. No visas sirds dāvātus. Cerams, ieaugsies!
Ir tādi cilvēki, kuri vienmēr izstaro gaismu, dalās ar to, kas ir pašiem un vienmēr atrod ko labu pateikt otram. Tas taču ir tik vienkārši, bet vai mēs to darām?
Lai mums izdodas!
Mīlestībā - Maija
|
