MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


2011.gada 30.novembris


Sveicieniņš Andrejdienā!

Vai zini, ka šī diena ir līdzvērtīga Ziemassvētkiem pēc seno rituālu un senču ticējumiem?... :) Nepārskaitīšu, ko visu šajā vakarā var darīt un kā zīlēt nākotni, jo to visu var sameklēt gan grāmatās un preses izdevumos, gan tīmekļa vietnēs , ja vien mājās nav sirdsgudri vecvecāki vai citi radiņi un kaimiņi, caur kuriem no paaudzes uz paaudzi šīs senās gudrības, kas tomēr nav bez pamata, ir saglabājušās.

Manā dzīvē sanācis tā, ka viss, ko esmu gribējusi apgūt, ir bijis pašai jāmeklē, jālasa, jāsajūt, vai tieši tas man vajadzīgs... Tad, kad bija dzīva vecāmāte, sildījos tik viņas mīlestības saulītē, taču apzināti it kā neatceros, ko viņa būtu mācījusi no senču gudrībām. Varbūt manī vienkārši tas labais ir „uzsūcies" citādi, jo interese tomēr bija radīta. Es apzinos, ka laiks gājis uz priekšu un tas, kas noderēja toreiz, šodien jāuztver citādi, bet tomēr jebkurā gadījumā gan pasakas, gan tautas dziesmas, gan sakāmvārdi un parunas jau tāpat ir bijušas kopā ar mums, cik nu kuram apzināti, cik neapzināti.

Es saviem bērniem daudz lasīju priekšā dažādas grāmatas, pa retam nodziedāju kādu šūpļa dziesmiņu, jo neesmu nekāda izcilā dziedātāja. Man gan patīk klausīties un reizēm arī līdzi padziedāt, ja protu. Tagad priecājos, ka mana jaunākā meita, kurai pamati bija jau ielikti vietējā mūzikas skolā, studējot baltu filoloģiju pietuvojusies mūsu folklorai un kopā ar savām kursa biedrenēm vēl pēc maģistra grāda iegūšanas dzied un spēlē gan pašas savā pulciņā, gan folkloras ansamblī...

Ik pa laikam ieskatos mūsu senču dzīves gudrībās un šo to iemācos un dalos ar to, ko esmu apguvusi. Pēc savas pieredzes varu apgalvot, ka Andrejdienas ticējumiem ir savs spēks. Vismaz man sanāca saņemt apstiprinājumu pēc pirms pāris gadiem veikta zīlēšanas rituāla, kas piepildījās...:) Var jau būt, ka arī Ticībai savs spēks. Un tam, ka bija pienācis īstais Laiks...Pārāk bieži, vismaz man tā bija, gribas pasteidzināt notikumus un tad sanāk skumdināties par to, ka nav sanācis tā, kā bijis izsapņots...

Es ticu dvēseļu radniecībai. Ticu, ka līdzīgas dvēselītes satiekas... un arī izšķiras... Jo , kā jau Volša pasakā par Dvēselīti, ko ievietoju arī šajā lapā, mēs nākam uz Zemes mācīties. Vai mēs sajūtam to otru un kā - caur Sāpēm vai caur Prieku, tā laikam mūsu Mācība, kas jāiziet pēc paša vēlēšanās. Un īstenībā nav jau ne labu, ne sliktu cilvēku, ko satiekam, jo tie ir mūsu Skolotāji un mums pašiem jāmēģina saprast to Mācību, ko viņi sniedz. Nav ne labu, ne sliktu notikumu mūsu dzīvē - tie tikai atspoguļo to, ko paši esam radījuši, taču ne vienmēr gribam to atzīt. Un tad bieži vien šīs dzīves situācijas veidojas arvien sāpīgākas, līdz beidzot saprotam...

Kad esam sapratuši, kļūst viegli dzīvot, jo zini, ka pats esi savas dzīves veidotājs.

Šodien atkal noslēdzies kāds Ceļa posmiņš, ja jau gribējās atcerēties... Saku PALDIES! visiem, ar kuriem nācās pabūt kopā īsāku vai ilgāku laiku! Paldies tiem, ar kuriem ejam tālāk uz priekšu kopā! Dzīve turpinās!

Ar mīlestību - Maija

Komentāri (0)  |  2011-11-30 19:03  |  Skatīts: 1155x         Ieteikt draugiem
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ