2012.gada 20. marts.
 Pavasaris ir klāt! Tieši šorīt varenā Vēja dēla pavadībā tas sveica mūs...
Vai arī Tu izgāji laukā to sagaidīt? Vai sajuti austošās pavasara saulītes siltos glāstus? Vai ieklausījies Vēja mātes balsī, mežā augošo koku šalkās, čalojošā upes plūdumā, skaļajās putnu balsīs, savā sirdī?...
Es sagaidīju Pavasari Skaņā kalna parkā! Kopā ar dažiem saviem domubiedriem un grupu, kuri bija mērojuši tālu ceļu uz šejieni, lai vienotos kopējā Saules Viļņa rituālā un sveiktu Pavasari. Naktī trakoja putenis, zemi un kokus apklādams ar baltu sniega sagšu, tādēļ mežā no rīta bija tik skaisti, jo īpaši, kad saulīte lēnām cēlās aiz koku galotnēm. To nevar izstāstīt, vienīgi izjust. Esmu tik laimīga, ka man bija šāda iespēja piedalīties un ar savu klātbūtni arī vairot gaismu un mīlestību. Tas tā negaidīti sakārtojās nepilnas nedēļas laikā un es vienkārši ļāvos. 
Esmu arī iepriekš piedalījusies dažos Saulgriežu rituālos kopā ar domubiedriem, esmu tos sagaidījusi arī viena vai kopā ar saviem mīļajiem, kā nu kuro reizi sanācis. Man tomēr šķiet, ka Pavasara Saulgriežiem ir īpaša nozīme, jo tad
VISS MOSTAS UN SĀKAS NO JAUNA.
Arī manī.
Arī Tevī.
PALDIES, MĪĻIE!
Mīlestībā - Maija
|
|
