14.04.2012.
Tu vēlies zināt, kā klājas man un es atbildu - labi! Tu jautā - cik labi? Un es atbildu - vienkārši labi!
Ir lietas, cilvēki, notikumi, kurus nevar ievietot svaros un nosvērt vārdos.
Ja esi beidzot sapratis, ka VISS, kas ar mums noticis un notiek, ir bijusi mūsu SKOLA, tad ar Pateicību un Mīlestību pieņemam to VISU un turpinām Ceļu, gatavi uz VISU. Arī tad, ja ir skumji, arī tad, ja sāp...
Sākumā man šķita neloģiska doma, ka varam izmainīt savu pagātni, bet beidzot saprotu, ka izmainot savu ATTIEKSMI pret vienu vai otru savu pagātnes notikumu, tas IR jau mainījies un mēs to ieraugām pavisam citādā gaismā. Arī cilvēkus, kas bija iesaistījušies, izjūtam citādi - ar pateicību jebkurā gadījumā un jautājumu - kas man bija jāapgūst? Vai apguvu?...
Laika rats neapturami griežas uz priekšu. Vai paspēšu iemācīties SAVU MĀCĪBU un izdarīt to, kas tieši MAN ir jāizdara?
Man saka - raksti! Taču man vēl joprojām pietrūkst pārliecības, ka varu pateikt ko jaunu, vēl nebijušu, lai arī caur sevi izejošu. Tik daudz vārdu visdažādākajos veidos, salikumos un kombinācijās jau izlaisti pasaulē - gan rakstiskā, gan mutiskā formā...
Paliek - neietērptais vārdos, vien izjustais, pārdzīvotais un šķiet tikai MAN būtiskais. Bet - varbūt vēl neesmu gatava tā īsti līdz sirds dziļumiem atklāties, jo laikam taču vēl pagātnes rētas mazliet smeldz...
Nāks laiks - nāks padoms!
Lai top!
Ar mīlestību - Maija
|
|
