Pirms nedēļas tik skaisti balti nosarmojušie koki atkal atguvuši savu ikdienas veidolu. Sniegs acīmredzami kūst un gaiss tīri pavasarīgs. Bet – ir taču ziemas vidus, ko svinam Sveču dienā – 2.februārī.
Šī laismiešu tikšanās paredzēta Sveču dienas noskaņās, lai gan ne visas bija atcerējušās paņemt līdzi savu svecīti. Šajā lapā jau iepriekš ievietoju dažus vērtīgus padomiņus, kas jau it kā zināmi, bet varbūt piemirsti. Pulciņa pastāvēšanas laikā ir mums bijušas dažādas Sveču dienas nodarbības – ir gan stāstīts vai rakstīts par savu sveci, gan meditēts, gan zīmēts, gan Sveču balle svinēta... Šoreiz arī mazliet svinīgākas gaismiņas virmo mums apkārt visu nodarbības laiku. Pēc mūsu kopējā gaismas mirklīšu apļa skan:
Ej, Dieviņ, tu priekšu,
es tavās pēdiņās!
Vaska sveci dedzināju,
lai top gaiša dzīvošana!
Mana mīļā uguntiņa,
tīri manu dvēselīti,
sildi manu augumiņu,
lai top mana dvēselīte
villainītes baltumā!
Lai sadega slimībiņa,
lai sadega nelaimīte,
lai sadega neveiksmīte
uguntiņu liesmiņā.
Šīs rindas varētu turpmāk palikt par mūsu kopīgās Lūgšanas tekstu, jo bez sveču gaismiņas jau nav iedomājamas mūsu nodarbības...
Turpinām arī ieskatu Agneses lekcijā par karmu.
Neizpaliek arī īsa meditācija, skatoties sveču liesmiņās un pēc tam pārrunājot savas izjūtas...
Katrs saņem arī rakstiskā veidā manis sagatavotus vērtīgus padomiņus, kurus izmantot vai nē – paliek katra paša ziņā.
Mūsu nodarbībās jau it kā nenotiek nekas tāds, ko katrs mājās vienatnē nevarētu veikt, taču sanākot kopā, mūsu enerģijas mijiedarbojas un notiek interesantas pārvērtības, ko mēs vai nu sajūtam vai nē, bet tomēr tās mums ir palīdzējušas. Tādēļ ir svarīgi piedalīties katrā nodarbībā, jo VISS NOTIEK pakāpeniski, soli pa solītim, viens otram piepalīdzot, lai arī paši ne vienmēr to apzinamies.
Nākoša nodarbība pēc divām nedēļām – 14.februārī plkst.17.00 Mazsalacas pilsētas bibliotēkā.
Gaidīšu – pulciņa vadītāja Maija
