Šī gada Vasaras Saulgriežu laiks patiesi ir bijis pavisam citādāks, daudz dažādu nianšu piesātinātāks, ar iekšējām izjūtām bagātāks, kā citus gadus, lai gan nekā īpaši tam negatavojos, vienīgi ļāvos VISAM, kas ar mani NOTIEK.
To, ka Vasaras Saulgriežus vēlos svinēt Veselavas pagasta „Brīvniekos”, sapratu, kad saņēmu ielūgumu. Bijām tur bijuši pirms 3 gadiem un jau sajutuši enerģijas, kas strāvo tieši tai vietā.
Tā nu 21.jūnija vakarā, kad no rīta sagaidīta Vasara, sagatavots neliels cienasts, nostrādāta darba diena, pošamies Ceļā uz Brīvniekiem (ap 100 km). Laukā neierasts karstums, sviedri tek, bet sirdī prieks! Ierodamies svinību vietā, kad sabraukušie jau lasa trejdeviņas zālītes, pin vainadziņus, gatavojas uguns rituālam... Šī vieta jau pati par sevi ir īsts Brīnums! Un arī mūsos sākas Brīnumainās Vasaras Saulgriežu nakts mistērijas...
Mēs sākam ar individuālo attīrīšanās rituālu – Septiņu vārtu ceļu. Šie vārti simbolizē pamata enerģētiskos centrus (čakras) Jau senos laikos cilvēki rūpējušies ne tikai par ķermeņa ārējo tīrību, bet lielu nozīmi piešķīra arī enerģētiskai, garīgai tīrībai. Katram enerģētiskam centram atbilst sava krāsa – 1.- sarkana, 2.- oranža, 3. – dzeltena, 4. – zaļa, 5. – debeszila, 6. – indigo, 7. – violeta. Ejot cauri šiem simboliskiem bērzu meiju vārtiem, pie katra mazliet jāapstājas, jāpadomā... Var vizualizēt attiecīgo krāsu, var noskaitīt lūgšanu... Ejot cauri vārtiem vēlams sajust, kā visas stihijas – Zeme, Uguns, Ūdens, Gaiss – transformē Gaismā, Mīlestībā un Harmonijā visu to lieko, kas atrodas mūsos. Rituālu var atkārtot vairākas reizes pēc vajadzības. Es to veicu sākumā un vēl reizi naktī. Izjūtas katru reizi bija citādas. Jāpiebilst, ka šie vārti, tāpat kā no laukakmeņiem veidotā piramīda bija enerģētiski uzlādēti tieši šim Saulgriežu laikam.
Neizpalika arī zālīšu lasīšana, vainadziņa pīšana un nēsāšana visu nakti (cik sen tas bija, kad pati pēdējo reizi liku vainadziņu galvā!), piedalīšanās saulītes aizvadīšanā, Uguns rituālā un Meditācijā – Lūgšanā, kopējās dziesmās, pēc pusnakts – piedalīšanās četru stihiju rituālā – meditācijā un jau uz rīta pusi – OM dziedāšana 108 reizes uz ezera skatuves, un jaunas dienas sākuma sveikšana... To visu jau grūti aprakstīt vārdos, tas vienkārši jāpiedzīvo un jāizjūt... Atzīstos, ka kaut ko tādu piedzīvoju pirmo reizi mūžā...
Paldies Jolantai un Jānim! Paldies šo neparasto māju saimniekiem! Paldies visiem, kuri tur piedalījās! PALDIES! PALDIES! PALDIES! PAR VISU!
Zinu, ka daudzās vietās tieši 21.jūnijā tika svinēti šie svētki lielākā vai mazākā pulciņā vairāk vai mazāk mūsu senču tradīciju garā, kā nu katrā vietā tas bijis pieņemamāks un saprotamāks. Visur skanēja dziesmas, dega ugunskuri, notika dažādi rituāli... Mēs KATRS bijām tajā VIETĀ, kur mums bija JĀBŪT!
Svētki turpinājās nākamajās dienās. Arī manī! Gan vairāk iekšēji, bet arī ārējā pasaulē šis tas, ne tik pierasts notika. Brīnišķīgās Līgo vakara sajūtas pie tik reti apmeklētās jūras, pelde parastās pastaigas gar jūras malu vietā... 
Vakara ugunskurs dārza malā... Un – neviena piedzēruša cilvēka balss tuvumā, vien Dabas Mātes neatkārtojamais koncerts visapkārt skan...
VĒL IEKLAUSOS...
VĒL SKAN...
VĒL SAJŪTU...
Ar mīlestību un pateicību – Maija
