Es reti izvēlos citu, nevis savu ierasto ceļu uz darbu un atpakaļ. Tas ved pa skaistu senu aleju, un kopš mūsu bibliotēka atrodas jaunajās telpās, man jānoiet tikai nepilns kilometrs. Un tomēr arī šis nelielais gājiens ik reizi dāvā ko jaunu, vēl neredzētu un nepiedzīvotu. Vakar, piemēram, saņēmu pasakainu dāvanu - rudens vēju nestu zeltainu lapu svētību... Sajūtas neaprakstāmas, ejot cauri lapkritim...
Taču manas iespējas nokļūt darba vietā ir dažādas – no 1km līdz pat vairākiem kilometriem gar un cauri visai pilsētiņai... Reizēm izvēlos arī šādus apkārtceļus. Arī šorīt, kad izejot laukā, manas kājas pašas aizveda mani uz tā sauktajiem “kungu celiņiem” gar Salacas krastiem, pa kuriem izbaudīt saulaino, taču auksto, salnas klāto un tomēr tik bezgala skaistām krāsām bagāto rudens rītu. 
Ļauties neierastajam – un diena iekrāsojas pavisam citādi!
Noticēt neticamajam – un mūsu dzīve veidojas daudz krāsaināka un saturīgāka!
Ceļš turpinās! Tik daudz vēl nezināma un neatklāta mūs sauc! Es eju uz priekšu!
Un – Tu?...
Ar mīlestību - Maija
