Lūgšana Latvijai
DOMĀM IR MILZU SPĒKS! RADĪSIM KOPĪGI JAUNU LATVIJU!
- Apsēžamies, pieveram acis, ielaižam zemē saknes un savā iztēlē no putna lidojuma vērojam Latvijas karti; vispirms kopainu, tad artērijas: Ventu, Lielupi, Daugavu, Gauju;
- Iztēlojamies, kā to ūdeņi cauri laikiem, pukstot vienā ritmā ar Zemes sirdi, rāmi plūst uz jūru, nesot tautai svētību, laukiem auglību, ļaudīm pārpilnību;
- Klausāmies ar savu sirdi, kā upju krastos tauta dzied par darba tikumu, par Mīlestības un Gara spēku, par sapratni, vienotību un diženumu; klausāmies, kā čalo bērni par prieku, par gaismu, kas apņem katru cilvēku, par vecajiem, viedajiem senčiem un viņu mantojumu;
- Tad iekšējam skatienam paveras Latvijas ainava – ļaujam, lai domas viegli slīd no Latgales uz Vidzemi, no Vidzemes uz Rīgu, no Rīgas gar līci uz Kurzemi, no Kurzemes uz Zemgali, no Zemgales uz Sēliju utt.
- Iztēlojamies, kā silta gaisma no Saules un Dieva svētība no galaktikas centra kā varens ūdenskritums aizskalo visu veco, nederīgo, kā aiziet nebūtībā varmācība, skopums, viltība, varaskāre, mantrausība, netiklība;
- Iztēlē savienojam sevi ar dzimto zemi… rāmi un dziļi ieelpojam gaismu… ļaujam, lai mūsos un Latvijā sāk dīgt Zelta graudi, ko senlaikos iesējuši mūsu senči, zinot, ka pienāks diena, kad visa tauta zels kā vienota druva spēkā un tīrībā, lai sāktu tai Dieva lemto ceļu uz pārpilnību;
- Iztēlē vērojam, kā veidojas jaunas darba vietas, apcirkņos birst graudi, ganos mauj govis, atplaukst ciemati, sakuplo viensētas, kā novakarē sētsvidū sasaucas ļaudis un smaržo svaigi cepta maize, kā pār jūru peld mājup kuģi, kā atveras vārti un atgriežas pie vecākiem bērni, pie bērniem vecāki;
- Redzam, kā cilvēki pirms azaida pateicībā saliek rokas un pasaka paldies Dievam, avotam, kokam, mežam un druvai par to, ka mēs visi atkal esam mājās.
Mēs esam radītāji! Lai top!
Avots - https://stari2013.wordpress.com/
|
