MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Viens Mirklis Mūžībā...


2007. gada.1. septembris, sestdiena
Nejauši?! ... satikušies elektroniskajos labirintos Vīrietis un Sieviete, kuri šajā dzīvē pieredzi krājuši jau vairāk kā 50 gadus... Viņu saruna ilgst tikai 1 dienu...
 
Viņš, uzsākot elektronisko sarunu -... par to šķaudīšanu - to darīt nav labi bieži, jo šķaudīšanas brīdī apstājas sirds - zinātnisks fakts..............................
 
(Kāds Viņai bija uzdevis publisku jautājumu: Dzirnavās strādājot, bieži jāšķauda? :))
Viņas atbilde: Es gan neesmu dzirnavās strādājusi!:)) Bet – šķaudīt nekad nav par skādi!:)) Tā vieglāk atbrīvoties no visa liekā, kas traucē!:))
 
Viņa atbild - Labrīt!:) Nesapratu, kādēļ par šķaudīšanu...;)) Bija jāpaskatās, ko es tādu būtu teikusi..:)) Vai viss dzīvē notiek tā, kā ir zinātniski pierādīts?...:)
 
Viņš -... Tev bija jautājums par šķaudīšanu.......
...... mums liekas, ka daudz kas notiek neizskaidrojams - taču zinātne var izskaidrot visu, tikai mūsu intelekta līmenis daudz ko vēl nespēj pieņemt - un tas laikam pat ir labi, jo citādi jau mēs pārvērstos par robotiem............
 
Viņa - Jā, es jau atradu to jautājumu..:) Bet - vai vajag visu tik ļoti zinātniski pamatot un izpētīt?... Vai tas, ka mēs noskaidrosim smilšu graudiņa sastāvu, mazinās tā vērtību Visuma plūsmā?...:)
 
Viņš -.... bet es jau tāpēc saku, ka labāk daudz ko nezināt no zinātniskā viedokļa un palikt """"" dunduka """"" līmenī....hi........
..... un tad nepazūd prieks par rasas lāsi meža pļavā, sajūsma par circeņa čīgāšanu aizkrāsnē, skurbums par sievietes kailā auguma tuvību................... un vēl un vēl...........
 
Viņa - Cik jauki uzrakstīji!:) Man prieks!:)) Un šī lietaini nomākusies sestdiena arī kļuvusi gaišāka, tāpēc, ka ir vēl kaut kur tādi cilvēki, kas negaidīti uzraksta tik jaukas rindiņas!:) Paldies Tev!:) Tu esi brīnišķīgs!:) Gribi, aizsūtīšu arī Tev mazliet prieka par to mazo varavīksnes gabaliņu uz tumšā mākoņa maliņas, ko man izdevās ieraudzīt... Tas bija tik skaisti!:) Tu taču tici, vai ne?...
 
Viņš -.... JA MĒS TICAM, TAD DZĪVOJAM - KAUT MIRKĻA DĒĻ.......
 
Viņa - Jā, ļoti svarīgi ir saglabāt ticību!:) Arī skaistam Mirklim!:)
Es ticu un katru jaunu dienu uztveru kā Brīnumu!:)
 
Viņš -......tas ir skaisti, ja tā var.....,bet diemžēl nākas atzīt, ka šai trakojošajā pasaulē nav laika tvert šo Brīnumu, jāskrien.............., kaut reizēm tā gribas apstāties ............................................
 
Viņa - Mums katram ir dota iespēja no rīta sasveicināties ar sauli!:) Un tikai tad uzsākt savas dienas gaitas!:) Un tas jau noskaņo mūs labvēlīgi! Jā, steiga... Bet - visam ir savs laiks un, ja vien mēs vēlēsimies, šo laiku priekš sevis atradīsim!:) Šis Mirklis pie datora un šī īsā saruna taču arī Tevi iepriecina?...:)
 
Viņš -...... Mirklis................. netverama sajūtu kustība .......................... un kaut kur tālu taureņi sakustina spārnus............
 
Viņa - Tu esi Dzejnieks!!!
Tikko izlasīju –
"Dzīvojiet, sajūtot katru savas dzīves mirkli, kā priecīgu un svētīgu Lielās Pārejas laiku, kas ved uz pasauli, kurā valda Pārpilnība, Gaisma, Mīlestība, Harmonija un Miers uz jūsu brīnišķīgās planētas. Ar katru mirkli, ko dzīvojat priekā, jūs tuvināt savu Paradīzi un veidojiet priecīgu atdzimšanas Ceļu."

Viņš -.... diemžēl es neesmu Dzejnieks....., ..... es esmu Trollis, manī rit Kaščeja asinis .......... Jā, es priecājos par ziedošu puķi, jā, es varu stundām klīst pa mežu bez mērķa, jā, nav nekā mīļāka par mazmeitiņas smiekliem, jā, es mirstu sievietes kailā auguma sajūtās.....bet...............es varu uzsprāgt kā atombumba, kas noslauka visu savā ceļā......................
 
Viņa - Tas taču ir tik jauki, ka mūsos tas viss ir!:) Par to tikai jāpriecājas!:) Re, arī saulīte sākusi spīdēt no mūsu gaišajām sarunām...:) Un es iešu... uzmini kur?...:)) – Uz mežu!!! Pasmelšos spēku no kokiem un garām plūstošās upes... Spirdzināšos ar avota lāsi... Un tad.... Jā, kas notiks pēc tam?... Vai mani vēl sagaidīs vēsts no Tevis?... To uzzināšu vēlāk...
 
Viņš - ................... vēlāk .........................
 
------------------------
Viņa - Kā gribētos apmaldīties Tavos daudzpunktos...:)
Mana pastaiga pa manis iemīļotām taciņām bija brīnišķīga!:)Lielais ozols, pie kura pieglaudusies skaitīju lūgšanu, uzdāvināja man Zīļuku ar visu cepurīti...:)Pīles rāmajā upes plūdumā gatavojās savam tālajam ceļam... Kāds putniņš kaut ko izmisīgi vēlējās man pateikt... Vai to, kas slēpjas Tavos daudzpunktos?... Avots palīdzēja aizskalot skumīgās domas...:)
 
Viņš -.... uiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii, uzmanies - manās asinīs riņķo troļļu asinis, galvā lidinās Kaščeja nešpetnības - trollis gatavs uz viskautko - ievilinās dziļā mežā, uzpūtīs karstu dvašu, miglas tīmekļos sapīs, kājas iestigs mīkstajā sūnā - un tad Tu būsi apmaldījusies, un mēness būs paslēpies mākoņos, un trīsas pārņems Tevi savā varā, kad troļļa pirksti tik tikko skardami Tevi, ceļos pa Tavu augumu.................................................... ...........................
 
Viņa - Vaiiiii....:) Cik briesmīgi!.... Bet - no meža nepavisam nebaidos!:) Ja jau blakus būsi Tu...:) Ak, Dievs! Patiešām, piedzīvot ko tādu tik nebijušu manā mūžā noteikti vajadzētu!:) Bet drusku jau bailes ir gan...
 
Viņš - ..... nu labi - nebaidies, es jau tikai baidu (bet gadīties var visssssssssssssssssssssssssssssssssssssssssssssssādi...)
..........bet tagad diemžēl pametīšu Tevi, jādodas ceļā....
.... jaukas Tev brīvdienas ...............
.....varbūt tiksimies...
.....................kaut kad...
...kaut kur...
....varbūt nejauši....
............varbūt tīšām.........................
..... varbūt sapnī...
............varbūt skūpstā.........
.......varbūt lietus lāsēs...........................
............................................................
 
Viņa – Varbūt...


Ar stāstu dalījās - Maija
Komentāri (0)  |  2015-08-28 16:27  |  Skatīts: 769x         Ieteikt draugiem

Atpakaļ