1. Nekur nevajag steigties. Bet vajag būt tur, kur tev ir labi. Ja jūti, ka esi kaut kur - ne tur, celies un ej tur, kur sauc tava iekšējā balss. Atceries, ka, lai atrastu, nav obligāti kaut kur iet. Tā ir ļoti smalka robeža, atslēga pilnīgai pastāvīgai klātbūšanai.
2. Necenties kontrolēt cilvēkus un notikumus. Neplāno, negaidi, nekāro, atslābini tvērienu. Proti ieturēt pauzi, kuras laikā nekas nenotiek. Ļauj cilvēkiem nākt pie tevis un notikumiem vienkārši notikt. Tie ar tevi notiek ne tāpat vien.
3. Dod sev brīvību būt sev pašam, un citiem - būt viņiem pašiem. Atceries, katram ir savs ceļš un savas mācību stundas. Ja jūsu ceļi satiekas - lieliski, ja tie šķiras, arī labi, tāpēc, ka tas viss vienmēr ir uz labu.
4. Necenties iegūt visu un uzreiz. Pat tad, kad šķiet, ka nekā nav - vienmēr ir kaut kas, bet to, kā nepietiek, tev pasniegs brāļa, māsas, drauga vai nejauša garāmgājēja roka. Esi mērens it visā.
5. Sagaidi visus un visu ar smaidu un mīlestību. Bet nekad neatvadies, tāpēc, ka nekad nekas nav beigas. Saki: “Pateicos, uz tikšanos”.
6. Esi atvērts cilvēkiem, kosmosam, Dievam - sauc to, kā vēlies. Tici - viss tavā dzīvē sakārtojas vislabākajā tev veidā. Pat tad, kad šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt, ir labi… jo tu nekad nezini, kur atradīsi un kur pazaudēsi.
7. Lai uzvilktu tīru kreklu, jānovelk netīrais.
/Šri Šri Ravi Šankar/
(https://www.e-mistika.lv/?txt=1104)
