MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

 


Uguns spēks attīra un apdāvina. Kā Laima Kārkliņa veic uguns rituālu saulgriežos


Uguns rituāls dod spēku, enerģiju un izturību. Dziedniece Laima Kārkliņa to veic jau 24 gadus vasaras saulgriežos, viņa saredz šā notikuma vērtību, kā tas iespaido cilvēku dzīvi.

“Zeme ir dzīva, un saulgriežos tā nošvunkājas. Zeme dod uz āru enerģiju, vajag tikai mācēt gudri paņemt. Uguns rituālā savienojas gan cilvēku kopīgais spēks, gan Zemes spēks. Šo rituālu var veikt arī katrs savā sētā. Tad pašiem būs labāka dzīvošana. Vasaras saulgriežu uguns rituāla būtība – beidzas sējas laiks, un sākas vasara. Tas ir īstais laiks pateikt Dievam paldies, ka ļāvis mums visu iesēt, ka devis iespēju izdzīvot līdz šai dienai. Uguns rituāls gan nav nekāda izklaide. Ugunij piemīt varena jauda, kas spēj attīrīt, līdz ar to pavērt ceļu vēlmei un nodomam, kas katram svarīgs,” skaidro Laima Kārkliņa.

Gatavošanās un sākums

Vispirms izvēlas vietu, kur tiks kurta īpašā uguns. Laima sameklē uguns āderi, vēl labāk – to krustojumu.

Rituālam īpaši jāgatavojas. Katrs dalībnieks uzpin sev vainadziņu. Vēl jānopin ziedu vītnes – mazo liek apkārt uguns krāvumam, parasti tā ir trīs metrus gara. Otra vītne ir vismaz piecreiz garāka. Tās garums gan atkarīgs no cilvēku daudzuma, kas piedalās uguns rituālā.

“Lielo vītni apliek ugunskuram, visi sastājas šim aplim apkārt. Šādi iezīmē rituāla vietu. Līdzīgi kā baznīcā ap altāri ir laukums, kur pārlieku nestaigā, kas nodalīts no visa cita. Loks ir arī ap Sauli, tas redzams īpaši no rīta, kad spožā ripa vēl slēpjas mākoņos. Es atrodos ziedu vītnes vidū, jo vadu uguns rituālu.

Sākam ar dziesmu: Sidrabiņa upe tek zem pelēka akmentiņa. Es pacēlu akmentiņu, lai iztek šaizemē. Tā ir himniska dziesma,” akcentē dziedniece.

Vēl ir jāsagatavo ziedojums, piemēram, rudzi vai citi graudi, zirņi, pupas. “Uguns ir vistīrākā, visspēcīgākā enerģija, taču, lai tā nekļūtu ļauna un badīga, uguns jābaro, dodot pa druskai no sava galda.”

Reiz Laima pieredzēja, ka kāds cilvēks ziedojumā lika aizkostu ābolu, meta to ugunī. Tas bija necienīgi gan pret uguni, gan rituāla dalībniekiem.

Trejdeviņas pagalītes

Rituālu sāk, kad Saule ir visaugstāk un sāk iet uz leju. “Ar uguns palīdzību it kā gribam to apturēt, paildzināt Saules gaismu,” uzsver Laima.

“Es pati lieku ugunskuru. Trejdeviņas pagales, lai trejdeviņas dzirkstelītes. Deviņas mazākas, vēl tikpat daudz lielāku un vēl deviņas aptuveni pusmetru garas. Vēl laužu un lieku krustā trejdeviņus skalus, lai uguns aizdegtos. Iekurinu ar dzīvu uguni, der tikai sērkociņi, nevis šķiltavas vai kas cits mākslīgs. Iekurot neizmanto papīru, to dara tikai ar skaliņiem vai bērza tāsi.

Kamēr es kārtoju ugunskuru, visi kopā dziedam. Es sakūru uguntiņu trejdeviņu žagariņu… Dedzi, dedzi uguntiņa, tu nezini, ko tev došu… Dziedāšanai saucu talkā savu folkloras kopu Rija, kurā darbojos jau daudzus gadus. Kādreiz dalīju cilvēkiem lapiņas ar vārdiem, bet tad visi čaukstinās, līdz ar to sajūta, tas netveramais pašķīst.”

Pēc tam visi kopā lūdz Zemes māti, izprasa atļauju kurināt uguni. Lūdz Vēja māti, lai tā tur ciet savas meitas, lai nebūtu vēja. Uzrunā Uguns māti.

Ir bijis tā, ka negaiss nāk virsū, visapkārt melni mākoņi. Tomēr lietus nesākas. Tiklīdz beidz uguni kurināt, rituāls noslēdzas, uznāk nenormāls gāziens.

Lai top!

“Ziedojam ugunij stihijas, kam liekam klāt labo domu, vēlējumu. Maize simbolizē Zemi, medus – Vēju, tad vēl Ūdens, bet linsēklas – spēkam un izturībai. Ar katru šo elementu veicu 11 apļus virs uguns, piešķirot tam uguns spēku, svētību.

Pēc tam katrs ugunij apkārt stāvošais cilvēks saņem maizes riecienu, kam uzliek medus krustiņu, uzber linsēklas un uzlej karotīti ūdens. Katru darbību pavada novēlējums, ir daudz labo domu, kas katram tiek, un katrs saņem uguns svētību.

Pēc tam notiek ziedošana ugunij. Ziedojumā katrs ieliek domu sev. Paņem to ziedu labajā plaukstā. Plaukstas viducis ir viena no spēcīgākajām vietām, kur izplūst enerģija. Noskaita tautasdziesmu kā vēlējumu Dievam un ziedu no augšas met ugunī. Lai top! Lai izdodas, lai piepildās! Un tā vismaz deviņas reizes. Var trejdeviņas. Vēlē labu sev, tuviem un mīļiem cilvēkiem un noteikti Latvijai, pasaulei, visam kopā.

Rituāla nobeigumā cilvēki sastājas pa pāriem, viens pāris ar rokām izveido vārtus, kam visi iziet cauri. Pēc tam ziedo pašas ziedu vijas, liek tās virsū ugunij. Svaigie ziedi dūmo, katram tiek to skāriens. Ja šādiem dūmiem izej cauri, visu gadu turēsies pie labas veselības.”

Oglīte visam gadam

Kad uguns izkurējies, katrs var saņemt oglīti. Laima redzējusi, ka cilvēki paņēmuši līdzi īpašu kastīti, kurā oglīti saudzīgi ievieto. To glabā visu gadu. Ja kādā brīdī kļūst skumji, grūti, sāk klibot veselība, paņem oglīti plaukstā un atsauc atmiņā sajūtas, kādas piedzīvoja uguns rituāla laikā. Tas spēcina, palīdz dziedināties.

Rituāla laikā valda liels pacēlums. “Es redzu, kā cilvēkiem mirdz acis, kā viņu biolauks staro. Tas ir fantastiski! Visi jūtas, it kā ietu pusmetru virs zemes. Daudzi stāsta, ka pēc tam viņu vēlme, vēlējums, ko ielikuši ziedojumā, tiešām piepildījies. Reiz nākamajā gadā pie manis pienāca jauns pāris etniskos tērpos. Viņiem uz rokas bija puisītis, arī saģērbts tautastērpā. Viņi izstāstīja, ka piecus gadus nav tikuši pie bērniņa, bet pēc uguns rituāla kaut kas mainījies. Un, re, te ir tas puika, uguns rituāla bērns,” aizkustināta stāsta Laima.

 

Avots: http://veselam.la.lv/2018/06/20/uguns-speks-attira-un-apdavina-ka-laima-karklina-veic-uguns-ritualu-saulgriezos/

 

Komentāri (0)  |  2018-06-21 17:41  |  Skatīts: 214x         Ieteikt draugiem

Atpakaļ