Izraksti no Dzīvās Ētikas Mācības 10.
- Jo sarežģītāki apstākļi, jo vairāk vajadzīgs miers.
- Neprasīsim sarežģītus nosaukumus un pārdomas - evolūcija ir harmoniska un vienkārša savā lietderīguma daiļumā. Tāpēc papūlēsimies Vispārības Labā, zinot, ka katrs patiess laba vēlējums jau ir reāla artava, turklāt mēs iemācīsimies būt labvēlīgi.
- Ja cilvēks sev pastāvīgi atgādinās, ka jāsaglabā miers, viņš zināmā mērā to arī panāks.
- Miers nenozīmē neko nedarīt un nedomāt, miers ir jāsaprot kā domu harmonija.
- Varam ievērot, cik niecīgas pēc dažiem gadiem šķiet kādreizējās raizes, - tā iepazīstam pārbaudes akmeni. Turklāt, izrādīsies, ka daudzi krāšņi notikumi zaudējuši savu nozīmi, bet sīkie pavērsieni kļuvuši nozīmīgi. Tie saglabājas atmiņā, jo apziņai ir savi dziļi kritēriji.
- Var koncentrēt domas uz nobriedušo jautājumu, bet vēl labāk ir ļaut domai doties uz Pārzemes Pasauli - tā atgriezīsies pārpasaulīgā Spēka varenības stiprināta.
- Neļaujieties izmisumam, tā jūs vienīgi noraidāt Palīdzību.
- Lai attīstītu iztēli, nepieciešami ilgstoši eksperimenti visdažādākajos apstākļos. Iztēles pareiza attīstīšana paglābs no bailēm.
- Pareiza ir doma, ka katram cilvēka vārdam ir sava aura un tas nokļūst tālu izplatījumā.
- Iemācieties uzklausīt un tad vieglāk piekļūsiet sarunu biedram.
- Nepalaidiet garām mirkli, kad daba sniedz savas atklāsmes.
- Jāatceras, ka dzīvē sajūtu pārraidīšana ir tikpat bieži sastopama, kā domu pārraide, tikai cilvēki tam nepievērš uzmanību. Sajūtu pārraidīšana var būt apzināta un tīša, bet var būt arī neapzināta. Daudzas sāpju sajūtas un garastāvokļi ir šādu raidījumu rezultāts.
- Mūsu Iekšējās Dzīves galvenais pamats ir domāšanas vingrināšana. Maldās tie, kuri domā, ka zināmu līmeni sasniegušu domāšanu vairs nevar tālāk attīstīt. Domāšana ir jāizkopj no paša sākuma un pēc tam pastāvīgi jāattīsta. Visam pamatā ir darbs, arī domāšanas ievirzē.
- Ja mēs spētu iemīlēt ar visiem spēkiem, tad mums labāk veiktos.
- Lai katrs cenšas attīstīt sevī jūtīgumu, tad viņam veiksies simtreiz labāk.
- Grūti noteikt robežu starp lieliem un maziem veikumiem. Darot tā sauktos sīkos darbus, var iesēt vislieliskākos graudus. Cilvēki šādu tālākvirzību dēvē par pārbaudījumiem, bet vai nebūtu labāk to nosaukt par pilnīgošanos? Kādēļ gausties par pārbaudījumiem, ja var gavilēt par pilnīgošanos un panākumiem.
- Vajadzīga ne vien pacietība, bet arī liela labvēlība. Šī īpašība palīdz visās lietās un arī dziedināšanā ar domām.
- Jo saspringtāks brīdis, jo nozīmīgāks veikums.
- Domātāji saprata, cik daudz šķēršļu ir cilvēka ceļā. Sadūries ar kādu no tiem, viņš čukstēja: „Apej šo akmeni!"
- Ja varat pašu cildenāko izteikt īsi, tad dariet to.
- Arī māksla sniedz augstākā prieka izpausmes mirkļus, un tāds uzturs smalkajam ķermenim ir ļoti barojošs. Senie izteicieni, kuros runāts par pārtikšanu no gaisa, norāda, ka labestīgi savienojumi pozitīvi ietekmē smalko ķermeni.
- Palīdzēs nevis kāju sakrustošana, bet drīzāk gan labestīgu domu koncentrēšana. Labprātīga domas ikdienišķa disciplinēšana dos vislabākās sekas.
- Kas ir iemācījies prieku, tas ir nostājies uz gudrības ceļa.
|
|
