Izraksti no Dzīvās Ētikas Mācības 11.
- Vajadzīga ne vien izglītība, bet arī apgaismība, kad vadīšana skar tik jūtīgu aparātu kā griba, jo tā ir saistība ar psihisko enerģiju. Tā ir it kā traukšanās uz priekšu. Tā pastāvīgi vibrē un tai ir jāattīstās. Bez gribas nav iespējams stāties pretī haosa viļņiem.
- Pārzemes Pasaules sūta mums vissmalkākās izjūtas, iemācīsimies tās uztvert.
- Dažs brīnās, vai tad grūtās dienās var runāt par prieku? Bet prieks ir spārni, kas ļauj pārlidot pāri bezdibenim. Kad cilvēks nonācis līdz nepārejamai aizai, viņš nevar griezties atpakaļ, viņam jāpārlido tai pāri, lai bīstamā robežšķirtne paliktu aiz muguras.
- Tā ir laime,, ka cilvēkam allaž ir klāt prieka spārni. Pasaules daiļums palīdz izsaukt no apziņas dzīlēm visas prieka dzirksteles. Lūk, vēl viena Mūsu Iekšējās Dzīves lappuse.
- Visgrūtāk cilvēkam ir tikt galā ar savu paša domu. Piepūlot gribu, cilvēks spēj atvairīt ārēju domu, taču tas vēl nenozīmē, ka viņam ir izdevies atbrīvot apziņu no šīs domas saknēm; norisinās dziļi psihisks process. Var likties, ka domāšana jau ir mainījusies, bet vismazākais atgādinājums no ārienes parādīs, ka pūķis mīt dziļi un ir gatavs pamosties.
- Cilvēkam ir jāiemācās saskatīt daudzos domāšanas slāņus. Viņš nedrīkst vieglprātīgi spriest pēc ārējā domāšanas slāņa, kas ir pakļauts nikniem viesuļiem. Lai cilvēks sevi vispusīgi pārbauda. Cilvēkam dažkārt liekas, ka viņš par kaut ko vairs nedomā, bet būtībā viņš ir tieši iegrimis šajā domā. Mācībai par domu ir jāizskaidro dažādi tās veidi.
- Nekaitējiet ne domās, ne darbos, viegli ir sasist vērtīgu trauku. Biežāk sev atgādiniet par patiesu harmoniju.
- Cilvēki svaidās starp aklu ticību un aklu noliegumu. Šā apjukuma cēlonis ir aklas bailes no Nezināmā. Bērni dažkārt baidās kaut ko ieraudzīt un ar rokām aizsedz acis, lai tikai neredzētu īstenību. Tāpat arī pieaugušie domā, ka tālāk par kādu novilktu robežu zināt nedrīkst. Bet vai tad zinību var aizliegt?
- Jāsaprot, ka domu pavēli var pastiprināt, koncentrējot gribu, taču pašu saprātīgāko pavēli var vājināt, pārtraucot enerģijas plūsmu.
- Palūkojieties uz straumes viļņiem - to raksts ir sarežģīts, bet tie tiecas uz priekšu. Nekas tos nespēj apturēt. Tāpat lai traucas arī cilvēku dvēsele.
- Pieķeršanās paša radītajam ļoti apgrūtina dzīvi.
- Cilvēki mēdz katru padomu iztulkot pēc sava prāta. Visvienkāršāko padomu var sagrozīt pēc tā saņēmēja saprašanas.
- Ne velti ir teikts, ka ikviens sapnis kādreiz kļūs par īstenību. Bet ir vajadzīgs liels tādas uzdrīkstēšanās krājums.
- Klausīties ko skaistu un uzlūkot skaisto nozīmē tapt labākam.
- Dzīvē ir daudz robežu, kuras jāpāriet. Šo robežu ir tik daudz, ka uz visiem laikiem jāiemācās tās pāriet ar cieņu. Taču mēs redzam, ka pat tie, kuri ir lasījuši grāmatas, neliek tās pie sirds. Spriediet paši - vai var uzskatīt, ka esi uzzinājis, un ļauni aprunāt līdzcilvēkus?
- Cik brīnišķīgi ir uzticēšanās jūtu izstarojumi! No uzticēšanās klintīm veidojas uzticības kalns, kas būs Visuma rota. Uzticības jēdzienā ietverti labākie dzīves pamati - gan mīlestība, gan daile, gan paļāvība, gan drosme, gan gudrība. Uzticība ir daudzu saprātīgu esību sekas.
- Var būt vieglprātīgi un neuzmanīgi draugi, bet tas mēdz būt tad, kad pietrūkst uzticības. Ja mēs kaut ko augstu vērtējam, tad to arī sargājam.
- Lai katrs no mums pirms iemigšanas nosūta daiļu domu - sveicienu dabas Spēkiem.
- Cilvēki par termiņu uzskata brīdi, kad notikums kļuvis viņiem acīm redzams. Bet tas nav notikuma sākums, kad pat tuvredzīgais saskata notiekošo. Varam būt droši, ka notikums sācies jau agrāk. Ir gudri izprast tieši notikuma rašanos, tikai tad var vērot tā attīstību un atrisinājumu.
|
